Darba tiesiskās attiecības pārbaudes laikā neatšķiras no “normālajām” darba attiecībām. Tas nozīmē, ka pārbaudes laikā, uzsākot darbu pēc noslēgtā darba līguma, pusēm ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā parastās darba tiesiskajās attiecībās. Proti, darbiniekam ir pienākums veikt nolīgto darbu, ievērot darba kārtību, par padarīto darbu pienākas nolīgtā darba samaksa, ir tiesības uz atvaļinājumu, sociālo apdrošināšanu.

Ja darbinieks pārbaudes laikā saslimst, tad viņam vispārējā kārtībā par laiku līdz devītajai slimības dienai tiek apmaksāta darbnespējas lapa A. Ja saslimšana turpinās un tiek izsniegta darbnespējas lapa B, lai saņemtu slimības pabalstu, ko izmaksā valsts, tiek vērtēts pēdējo sociālās apdrošināšanas iemaksu periods. Jārēķinās, ka darbnespējas lapu B apmaksās, ja darbiniekam iepriekš būs veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas: 

• ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kad iestājies saslimšanas gadījums (pirmā slimības diena); 
• ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā. 

Tātad pārbaudes laikā neietilpst darbinieka slimības laiks u. c. attaisnota prombūtne, piemēram, donoru diena, nepieciešamība būt tiesā u. tml. Darba devējs nav tiesīgs darbinieku slimības dēļ atlaist pārbaudes laikā. Tas nozīmē, ka darba līgumā noteiktais pārbaudes laiks uz slimības periodu tiek apturēts un atsākas, kad darbinieks ir izveseļojies un atgriezies darbā.  

Jāatgādina, ka ilgstoša slimošana (ilgāk par sešiem mēnešiem) vienmēr ir risks darba attiecību izbeigšanai. Darba devējam būs tiesības izbeigt darba attiecības arī ar pārbaudes laikā ilgstoši slimojošu darbinieku, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktu, proti, darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, un darbnespēja ir nepārtraukta.