No situācijas izklāsta saprotams, ka pašvaldībā kā trūcīga mājsaimniecība saņemat sociālo palīdzību – mājokļa pabalstu, ko piešķir sociālais dienests.

Labklājības ministrijas tīmekļvietnē ir pieejams skaidrojums par galvenajiem mājokļa pabalsta nosacījumiem.:

Mājsaimniecības materiālo situāciju izvērtē un mājokļa pabalstu aprēķina un piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā.

Tas noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta otrajā daļā un Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 3.¹ daļā.

Mājokļa pabalstu izmaksā ne retāk kā reizi trijos mēnešos, izņemot mājokļa pabalstu cietā kurināmā iegādei, kuru var izmaksāt vienā vai vairākās reizēs kalendāra gada laikā.

Piešķirto mājokļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam (apkure, ūdens uzsildīšana, ūdensapgāde, pārējie maksājumi apsaimniekotājam), citiem pakalpojumu sniedzējiem (gāze, elektrība, telekomunikācijas, utt.) un kurināmā piegādātājam vai uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu vai izmaksā iesniedzējam skaidrā naudā.

Ja mājsaimniecībai pēc lēmuma par mājokļa pabalsta piešķiršanu pieņemšanas palielinās izdevumi par mājokli, tad sociālais dienests, pamatojoties uz iesniegumu par mājokļa pabalsta pārrēķinu un iesniegtajiem rēķiniem vai kvītīm, pārrēķina mājokļa pabalstu par iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem no iesnieguma par mājokļa pabalsta pārrēķinu iesniegšanas.

Ja mājsaimniecībai deklarācijas periodā nav aprēķināts un piešķirts mājokļa pabalsts, tad tai ir tiesības pieprasīt sociālajam dienestam veikt mājokļa pabalsta aprēķinu ne vairāk kā par deklarācijas perioda iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem, uzrādot rēķinus vai kvītis par katru konkrēto mēnesi.

Tas ir skaidrojums par likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzēto. Pašvaldība saistošajos noteikumos var būt noteikusi detalizētāku kārtību, taču tā nevar būt nelabvēlīgāka iedzīvotājiem, salīdzinot ar likumā paredzēto.

Jums kā sociālās palīdzības saņēmējiem iespējami precīzi (un nesebojot) jāievēro termiņi, kuros iesniedzami mājokļa pabalsta saņemšanai nepieciešamie dokumenti.

Par brīdinājumiem. Protams, apsaimniekotājs nav ieinteresēts kreditēt maksājumu kavētājus. Taču arī īres līguma uzteikšanai ir sava kārtība.

Īres līguma nosacījumiem ir jābūt saskaņā ar likumu (Civillikuma tiesību normām par īres tiesiskajām attiecībām un Dzīvojamo telpu īres likuma tiesību normām). Ja kāds līguma punkts ir pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu, tad tas nav spēkā.

Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā ir noteikts minimālais divu mēnešu termiņš maksājumu kavējumiem, lai izīrētājam būtu pamats un tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, bet tiesību normā ir paredzēts arī izņēmums: ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs. Tātad, ja īres līgumā nav noteikts cits termiņš, kas ir ilgāks par diviem mēnešiem, tad ir piemērojams likumā noteiktais termiņš (2 mēneši), un tikai tad, kad īrnieks nav veicis maksājumus divu mēnešu laikā, izīrētājs var uzteikt īres līgumu.

Dzīvojamo telpu īres likuma 27. panta pirmā daļa paredz, ka izīrētājam īrnieks ir jābrīdina rakstveidā par īres līguma uzteikumu vismaz vienu mēnesi iepriekš, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš nepārsniedz 10 gadus.

Tomēr arī šajā gadījumā, ja situācija nonāk līdz domstarpībām, kad tiek pieņemti radikāli lēmumi, būs svarīgi, kāda ir sociālā dienesta un apsaimniekotāja vienošanās par maksājumiem, kas mājsaimniecībām tiek piešķirti kā mājokļa pabalsts, piemēram, kādos termiņos tie tiek pārskaitīti apsaimniekotājam un kā tas noticis praktiski.