No apraksta var secināt, ka darba devējs, iespējams, izmantojot darbinieku neinformētību, ir iecerējis rīkoties prettiesiski. 

VDI Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza, komentējot Jūsu situāciju, norāda, ka Darba likuma 79.pants nosaka, ka darba devējs ieturējumus drīkst veikt tikai tad, ja saņemta darbinieka rakstveida piekrišana. Pretējā gadījumā, ja darbinieks šādu rakstisku piekrišanu nedod, darba devējs var celt prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas. 

Turklāt Darba likuma 87.panta pirmā daļa paredz, ka „darbinieks pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem, ja arī darba devējs pats – ar saviem rīkojumiem vai nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus vai darba aprīkojumu – bijis vainīgs zaudējumu nodarīšanā. Darbinieka civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi darbinieka vai darba devēja vaina”. 

Tādējādi Jūsu rosināta darba uzteikuma gadījumā pret Jums sankcijas no darba devēja puses iespējams vien tad, ja darba devējs iesniegs prasību tiesā. 

Ja gadījumā Jūs izlemjat rakstveidā piekrist ieturējumu veikšanai no Jūsu darba algas, V.Virza aicina atcerēties, ka Darba likuma 80.pants paredz no darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumus, proti, visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos – 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Taču jebkurā gadījumā darbiniekam ir saglabājama minimālā darba alga.