Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir teikts, ka bērnam ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, ko nosaka valsts programma.

Savukārt Civillikumā norādīts, ka bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Savukārt bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bāriņtiesu likumā, skaidrojot iemeslus, kad bāriņtiesa var lemt par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, norādīts, ka vecāku aizgādības tiesības var pārtraukt, ja bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ), kā arī ja vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību.

Līdz ar to tiesību akti paredz, ka vecāku pienākums ir nodrošināt bērnam veselības aprūpi un bērnam ir tiesības saņemt veselības aprūpi, ko nosaka valsts programma.