Ceļu satiksmes likuma 25. panta trešā daļa noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam jāievēro šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības, pārvietojoties pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transporta kustība. Turklāt no minētā likuma 1. panta 1. un 3. punkta izriet, ka ceļu satiksmē nav svarīgs ceļa vai jebkuras citas teritorijas piederības statuss (privātīpašums vai publiska teritorija), tādēļ noteikumi jāievēro arī sava privātīpašuma teritorijā.

Lai jautājumā minētās aktivitātes būtu nepārprotami likumīgas, vajadzētu izveidot un licencēt pastāvīgu vai pagaidu autotrasi. Atbilstoši Sporta likuma 15. panta sestajai daļai sporta sacensības autosportā, motosportā vai ūdens motosportā atļauts rīkot tikai licencētā pastāvīgā vai uz laiku ierīkotā attiecīgo sporta sacensību norises vietā (trasē) un attiecīgajā sporta veidā licencēta atbilstošas kategorijas galvenā tiesneša vadībā. Savukārt minētā panta septītā daļa paredz, ka autosporta trases un tiesnešus licencē biedrība “Latvijas Automobiļu federācija”. Licenci trasei un tiesnesim var pieteikt šīs biedrības tīmekļvietnē.

Ja autotrase nav licencēta, tad jautājums ir gana komplicēts, jo būtu grūti noteikt, vai konkrētā teritorija (pļava) tik tiešām ir pilnībā norobežota un citu ceļu satiksmes dalībnieku pārvietošanās nav iespējama (pārvietojas tikai viena persona). Tāpat individuāli vajadzētu vērtēt situāciju, kurā ceļu satiksmi regulējošo normatīvo aktu prasības ir ievērotas (ir atbilstošas kategorijas autovadītāju apliecības, netiek braukts reibuma stāvoklī, automašīnām ir veikta valsts tehniskā apskate, tās ir apdrošinātas, netiek veiktas apzinātas sānslīdes u.tml.) un nenoris sporta sacensības (atbilstoši Sporta likuma 1. panta 6. punktam sporta sacensības ir pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, ne process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai un pilnveidošanai sportā, kas atbilst sporta treniņa būtībai). Šādās situācijās pirmšķietami ceļu satiksmi regulējošo normatīvo aktu vai Sporta likuma prasības netiek pārkāptas, trenēšanās ziemas braukšanā slēgtā, privātā un drošā teritorijā ir pat atbalstāmas un veicina satiksmes kopējo drošību.

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 110. panta otrajai un trešajai daļai publiski nepieejamas teritorijas vai telpas (proti, vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez to īpašnieka, valdītāja vai turētāja piekrišanas) un tajās esošo mantu, kā arī transportlīdzekļu apskati var izdarīt ar to īpašnieka (valdītāja, turētāja) piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem; neatliekamos gadījumos apskati var veikt ar amatpersonas (policijas darbinieka) lēmumu, saņemot prokurora piekrišanu (vēlāk tiesnesis pārbaudīs apskates tiesiskumu un pamatotību – ja tiks konstatēts, ka apskate veikta prettiesiski, tad tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīs par nepieļaujamiem administratīvā pārkāpuma procesā). Minētais nozīmē iekļūšanu publiski nepieejamā teritorijā. Jāņem vērā, ka administratīvo pārkāpumu iespējams fiksēt arī ar tehniskajiem līdzekļiem attālināti – piemēram, ar foto vai videokameru, tostarp bezpilota lidaparātu (dronu), lēmumu par soda piemērošanu nosūtot attiecīgo transportlīdzekļu īpašniekiem (valdītājiem). Savukārt gadījumos, kad publiski nepieejamā teritorijā ir apdraudēta personu dzīvība, policijas darbiniekam ir tiesības tajā iekļūt tūlītēji (likuma “Par policiju” 12. panta sešpadsmitā daļa).