Par ārstēšanās režīma noteikšanu

Neviens normatīvais akts nenoteic, ko darba attiecībās esoša persona, kurai ārsts ir izsniedzis slimības lapu, var vai nevar darīt slimības laikā. Ministru kabineta noteikumi Nr. 152. “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” nosaka to ārstniecības personu loku, kas ir tiesīgas izsniegt slimības lapu, izdarot par to ierakstu un pamatojot pieņemto lēmumu medicīniskajā dokumentācijā. Tādējādi secināms, ka pacientam norādījumus par ievērojamo ārstēšanās režīmu sniedz ārstniecības persona, ka ir izsniegusi slimības lapu.

Turpat noteikumu 17. punkts nosaka: “Ja ārsts vai ārsta palīgs konstatē, ka ir noticis ārstēšanās režīma pārkāpums, viņš izdara atzīmi darbnespējas lapas A un darbnespējas lapas B ailē “Atzīmes par ārsta vai ārsta palīga noteiktā režīma pārkāpšanu” un norāda datumu, kad noticis pārkāpums.”

Ja darba devējam rodas aizdomas par to, ka darbiniekam slimības lapa izsniegta nepamatoti, tad viņam ir tiesības vērsties ar iesniegumu Veselības inspekcijā, aicinot veikt pārbaudi. Ministru kabineta noteikumu 12.² punkts nosaka: ja saņemts Veselības inspekcijas atzinums par nepamatotu darbnespējas lapas izsniegšanu, tad ārstniecības iestādes vadītājs 14 dienu laikā izdod rīkojumu par attiecīgās darbnespējas lapas anulēšanu.

Darbiniekam, kam izsniegta darbnespējas lapa, normatīvie akti nenosaka pienākumu slimības laikā kontaktēties ar darba devēju, sniegt informāciju par savu saslimšanu vai citādi iesaistīties komunikācijā.

Par dokumentu apriti  uzņēmumā

Darba likuma 28.pants otrā daļa noteic, ka ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Katrā iestādē vai uzņēmumā ir dažādi iekšējie normatīvie dokumenti, kuros noteikta attiecīga īstenojamā kārtība un atbildība. Viens no tādiem noteikti ir par dokumentu aprites kārtību, kas var būt noteikta atsevišķā dokumentā vai ietverta uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumos. Darbiniekiem atbilstoši ieņemamajam amatam attiecīgie uzņēmuma iekšējie normatīvie dokumenti ir saistoši izpildei.

Jums var ieteikt pārliecināties par jūsu uzņēmumā noteikto dokumentu aprites kārtību.

Ja darbinieks ir pārkāpis uzņēmumā noteikto kārtību, tad atbilstoši Darba likuma 91. pantam par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darba devējs darbiniekam var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, minot tos apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu. Pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas darba devējs rakstveidā iepazīstina darbinieku ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam pieprasa no viņa rakstveida paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu.

Piezīmi vai rājienu izsaka ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku, kā arī laiku, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Par katru pārkāpumu var izteikt tikai vienu piezīmi vai rājienu. Darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbiniekam ir izteikta piezīme vai rājiens.

Vienlaikus darbiniekam, kam izsniegta darbnespējas lapa, nav aizliegts, izrādot labo gribu un lojalitāti, atdot dokumentus, ja tie pie viņa ir palikuši no saslimšanas brīža.