E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 31135
Lasīšanai: 9 minūtes
1
5
1
5

Par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu

J
jautā:
05. decembrī, 2023
Kristīne

Labdien! Jautājums par maksātnespēju. Šobrīd kopējā parādu summa ir gandrīz 18 000 eiro. Ikmēneša maksājums – aptuveni 650 eiro. Kavētu maksājumu nav, bet dažādu apstākļu dēļ (kādēļ šis parāds ir radies) ikmēneša summa ir kļuvusi daudz par lielu. Esmu sniegusi pieteikumus bankām par kredītu apvienošanu, lai samazinātu ikmēneša maksājumu, bet vienmēr tiek atteikts, jo sistēma to vērtē kā papildu kredītu ar papildu maksājumu. Vai varu šādā situācijā uzsākt maksātnespēju? Īpašumu man nav, dzīvoju pie vecākiem. Ir stabils darbs (NBS) un viens bērns. Vai maksātnespējas procesā maksājamās summas būs tikai no algas vai administrators tomēr vērsīsies arī pie vecāku mantas? (Pieejamajos materiālos ir rakstīts par laulāto mantu, bet man tādas nav, ir tikai vecāki.) Tāpat jautājums par to, cik liela summa būs. Jo NBS ir pamata alga un kompensācijas. Vai rēķinās tikai no algas vai no kopējās saņemtās summas? Un vai ir iespēja izvēlēties maksājumu summu? Esmu gatava samaksāt visu ilgākā laika posmā, galvenais, lai ikmēneša maksājums būtu mazāks. Kā rīkoties?

A
atbild:
05. janvārī, 2024

Maksātnespējas kontroles dienests savas kompetences ietvaros sniedz šādu skaidrojumu:

“Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts var būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības. Parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm un nepastāv kāds no Maksātnespējas likumā noteiktajiem ierobežojumiem.

Maksātnespējas likuma 6. panta 4. punktā ir definēts saistību izpildes princips, kurš noteic, ka maksātnespējas procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj saistības, kuras uzņēmies parādnieks, izpildīt lielākā apmērā. Tas nozīmē, ka maksātnespējas procesā būtu īstenojamas tikai tādas darbības, kuru mērķis ir pēc iespējas lielākā apmērā apmierināt kreditoru prasījumus, kas izriet no parādnieka uzņemtajām saistībām.[1] Līdz ar to jāuzsver, ka maksātnespējas process nav veids, kā samazināt ikmēneša maksājumus kreditoriem. Tas jārisina ar konkrētajiem kreditoriem, piemēram, lūdzot pagarināt kredīta atmaksas termiņus.

Maksātnespējas likuma 129. panta pirmās daļas 1. punktā ir nostiprināta kārtība un nosacījumi, kā fiziskā persona var tikt atbrīvota no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju, ja saistību apmērs pārsniedz 5000 eiro. Informācija par fiziskās personas maksātnespējas procesu atrodama Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļa vietnē, sadaļā “Fiziskās personas maksātnespējas process”, kur sniegtas atbildes uz galvenajiem ar fiziskās personas maksātnespējas procesu saistītiem jautājumiem.

Fiziskā persona var iesniegt tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu. Pieteikuma saturs noteikts Civilprocesa likuma 363.23 panta pirmajā daļā. Pieteikumā parādniekam ir jānorāda visas savas saistības un to summas, lai tiesa pārliecinātos, ka uz parādnieku ir attiecināma vismaz viena no Maksātnespējas likuma 129. pantā noteiktajām pazīmēm.[2]

Maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno dokumentus, kas apliecina pieteikumā norādītos faktus.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā (šobrīd 1400 eiro), kas iemaksājama Maksātnespējas kontroles dienesta deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē, atbilstoši Maksātnespējas likuma 129. panta otrajai daļai. Depozīts tiek izmantots maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) atlīdzības segšanai, kas ir daļa no izmaksām maksātnespējas procesā. Respektīvi, ja tiek plānots iesniegt tiesā pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, tad depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā ir jāiemaksā uzreiz un to nevar maksāt pa daļām.

Jāņem vērā, ka papildus depozīta iemaksai jāmaksā arī valsts nodevas samaksa par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā (70 eiro). Kā to paredz Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa, tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atlikt valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadalīt to termiņos (tiesas izdevumos ietilpst valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi).

Jāņem vērā, ka fiziskās personas maksātnespējas process sastāv no divām secīgām procedūrām: bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras laikā tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai. Savukārt saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam ir pienākums kreditoru prasījumu segšanai mēnesī novirzīt līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas (šobrīd – vismaz 233,33 eiro). Proti, no visiem neto (faktiskajiem) ienākumiem, ko parādnieks saņem, viena trešdaļa novirzāma kreditoriem, taču, ja ienākumi ir mazāki nekā valstī noteiktā minimālā mēnešalga, tad vismaz viena trešdaļa (kā obligāts pienākums) no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra pirms nodokļu samaksas ir novirzāma kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Par vecākiem piederošo mantu vēlreiz uzsverams, ka atbilstoši Maksātnespējas likuma 128. panta ceturtajai daļai bankrota procedūras laikā tiek realizēta visa parādnieka manta. Proti, administrators realizē vienīgi parādnieka mantu, nevis trešajām personām piederošu mantu (piemēram, parādnieka vecāku mantu). Tomēr jāņem vērā, ka administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus, kas noslēgti pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. To paredz Maksātnespējas likuma 96. panta pirmās daļas 2. punkts un  128. panta pirmā daļa.  Proti, ja parādnieks triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas ir slēdzis darījumus, piemēram, par mantas atsavināšanu ar vecākiem, ar nolūku slēpt savu patieso mantisko stāvokli, tad administratoram ir tiesības celt tiesā prasību par attiecīgo darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Par Nacionālo bruņoto spēku karavīru kompensācijām norādāms, ka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta pirmajai daļai valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Minētā likuma izpratnē darba samaksa ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas, savukārt sociālās garantijas ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana. No tā secināms, ka kompensācijas ir atlīdzības daļa, kas ir nodalīta no darba samaksas.

Civilprocesa likuma 596. pantā noteikti naudas līdzekļi, uz kuriem kreditori nevar vērst piedziņu, tas ir, atsavināt piespiedu kārtā. Tostarp piedziņu nevar vērst uz kompensācijas izmaksām. Proti, likumdevēja mērķis ir aizsargāt no piespiedu atsavināšanas tos naudas līdzekļus, kas saņēmējam piešķirti konkrēta sociāla vai saimnieciska mērķa īstenošanai.

Līdz ar to secināms, ka gan uzturdevas, gan dzīvojamās telpas īres un komunālo maksājumu kompensācijas, kā arī citas kompensācijas, ko saņem Nacionālo bruņoto spēku karavīrs, atbilst Civilprocesa likuma 596. panta 2. punktā noteiktajām kompensācijām, uz kurām nevar vērst piedziņu. Vienlaikus norādām, ka tikai tiesas kompetencē ir izvērtēt, vai konkrētas summas ir atzīstamas par parādnieka ienākumiem Maksātnespējas likuma izpratnē, no kuriem viena trešdaļa novirzāma kreditoru prasījumu segšanai.[3]

[1] Bērziņš G., Fiziskās personas maksātnespējas process. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 32. lpp.

[2] Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.–60.1 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021, 744. lpp.

[3] Bērziņš G. Fiziskās personas maksātnespējas process. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 127-129., 107. lpp.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 111 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas