Tēvam piederēja 3/4 domājamās daļas no trīsistabu dzīvokļa, 1/4 domājamās daļas – māsai. Abi dzīvoja kopā. Pēc tēva nāves pieteicās trīs mantinieki. Es mantoju 1/4 domājamās daļas no dzīvokļa, brālis arī 1/4, bet māsai tagad pieder 1/2. Pēc mantojuma apliecības saņemšanas nostiprināju mantotās 1/4 domājamās daļas no dzīvokļa zemesgrāmatā. Brālis jau pusgadu nav nostiprinājis mantotās domājamās daļas zemesgrāmatā. Ne brālis, ne māsa nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, bet es apmaksāju visus rēķinus, ko saņemu no namu pārvaldnieka, savas domājamās daļas apmērā. Namu pārvaldnieks sūta brīdinājumus arī man, kaut arī vienīgā veicu maksājumus. Pēc tēva nāves dzīvoklī dzīvo tikai māsa. Lūdzu māsai, lai viņa iedod dzīvokļa atslēgas, jo esmu kopīpašniece, bet viņa atteicās. Brālim viņa dzīvokļa atslēgas iedeva. Vai un kādas ir manas tiesības saņemt mantotā kopīpašuma dzīvokļa atslēgas? Vai māsai ir pienākums pēc mana lūguma man izsniegt mantotā dzīvokļa atslēgas? Kā es varu rīkoties, ja māsa dzīvo dzīvoklī viena pati, tērē ūdeni utt., bet nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem? Tā kā es nevaru dzīvoklī iekļūt un pārbaudīt skaitītāju rādījumus, vai man ir tiesības piedzīt no māsas summas, ko esmu samaksājusi namu pārvaldniekam par rēķiniem (maksāju no rēķina tikai 1/4 daļu), jo faktiskā valdītāja ir viņa? Vai likums noteic, ka kopīpašniekiem jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, tai skaitā ūdens patēriņu un apkuri, ja faktiski tur dzīvo tikai viens no kopīpašniekiem, kurš ļaunprātīgi nedod otram kopīpašniekam dzīvokļa atslēgas?
Par jautājumiem, kas saistīti ar kopīpašumu, LV portālā ir sniegti vairāki skaidrojumi un komentāri. Viens no izsmeļošākajiem ir nesen publicētais skaidrojums “Kā sadzīvot kopīpašumā”. Tāpēc šajā atbildē netiks sniegti atkārtoti skaidrojumi par kopīpašumu vispārīgi, bet iespējami precīzākas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
Tādi praktiski jautājumi kā atslēgu izsniegšana, glabāšana un dzīvokļa lietošanas kārtība ir jānosaka, kopīpašniekiem savstarpēji vienojoties. Ja kopīpašnieki nespēj vienoties par kopīpašuma lietošanas kārtību, jebkuram no kopīpašniekiem ir tiesības celt tiesā prasību par kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšanu. Šādas prasības celšana neizbeidz kopīpašumu.
Jautājumā norādītajā situācijā varētu tikt piemērots Civillikuma 1068. pantā noteiktais, proti, “rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti”.
Respektīvi, jautājumā norādītajā situācijā atzīstams, ka viena kopīpašnieka rīcība lietot kopīpašumu vienpersoniski, bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas ir prettiesiska. Tāpēc pret kopīpašnieku, kurš vienīgais lieto kopīpašumu bez attiecīgās visu kopīpašnieku piekrišanas, varētu pamatoti tikt celta prasība par zaudējumu atlīdzību, ko veidotu pārējo kopīpašnieku izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem un atlīdzība par kopīpašuma lietošanu.
Attiecībā pret trešajām personām, piemēram, konkrētās dzīvojamās ēkas pārvaldnieku, nav nozīmes, vai un kāda starp kopīpašniekiem ir konkrētā dzīvokļa lietošanas kārtība, kurš no kopīpašniekiem faktiski lieto dzīvokli. Tāpēc ir pamatoti, ka dzīvojamās ēkas pārvaldnieks sagatavo rēķinus katram no kopīpašniekiem samērīgi ar viņiem piederošajām domājamajām daļām no dzīvokļa. Dzīvojamās ēkas pārvaldniekam nav pienākuma un pat tiesību risināt dzīvokļa īpašuma kopīpašnieku savstarpējos strīdus. Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē visi konkrētā dzīvokļa kopīpašnieki ir uzskatāmi par dzīvokļa īpašnieku ar pienākumu segt dzīvojamās ēkas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.
Vispārīgi kopīpašums lietu tiesību izpratnē ir īpašuma tiesību aprobežojums. Civillikuma 1074. panta pirmajā daļā noteikts, ka “nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu”.
Par minētā panta piemērošanu Civillikuma 1075. pantā noteikts, ka “[..] tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem:
Tāpēc ikvienam no konkrētā dzīvokļa kopīpašniekiem ir tiesības celt tiesā prasību par kopīpašuma izbeigšanu, lūdzot izbeigt kopīpašumu kādā no likumā paredzētajiem veidiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
