Man pieder neliela māja ar vairākiem dzīvokļiem un slēgto pagalmu. Vienā dzīvoklī dzīvoju pati, pārējos izīrēju uz līguma pamata citiem cilvēkiem. Kaimiņu mājai ir sava ieeja no ielas puses, bet nav sava pagalma un vietas, kur izvietot atkritumu konteinerus, tāpēc esam vienojušies ar kaimiņu mājas īpašnieku par metru plata servitūta gājējceļa ierakstīšanu zemesgrāmatā (kaimiņu mājai ir uztaisītas durvis uz pagalma pusi) un noslēguši līgumu par to, ka kaimiņu mājas iedzīvotāji drīkst izmantot manus atkritumu konteinerus. Kaimiņu mājas pirmā stāva telpas ir iznomātas bāram. Nesen sarunas laikā ar savu īrnieku uzzināju, ka bāra darbinieks bija staigājis pa manu māju, klauvējis pie īrnieku durvīm un uzdevis jautājumus par savas iestādes darbu. Piekrītu, ka manu īrnieku viesiem ir tiesības atrasties mana privātīpašuma teritorijā, bet negribu, lai svešie cilvēki staigā pa manu īpašumu. Vai kaimiņa nomnieks drīkst ienākt manā mājā bez piekrišanas vai uzaicinājuma un pārstāvēt sava uzņēmuma intereses?
Atbilstoši Civillikuma normām ar servitūtu saprot tādu tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu (skatīt 1130. pantu). Konkrētajā gadījumā jūs esat nodibinājusi reālservitūtu – kājceļa servitūtu –, kas apgrūtina jūsu nekustamo īpašumu (kalpojošo nekustamo īpašumu) par labu kaimiņu īpašumam (valdošajam nekustamajam īpašumam) un dod servitūta izlietotājiem tiesības izmantot šo kājceļu.
Likums nosaka: katram, kam pieder servitūta tiesība, jāizlieto tā taisnprātīgi, saudzējot pēc iespējas cita īpašuma tiesību (skatīt 1139. pantu). Servitūta apmēru noteic valdošā nekustamā īpašuma labums un vajadzība, tā ka izlietot servitūtu pāri par šo apmēru nedrīkst, ja vien tā dibināšanas brīdī vai vēlāk nav norunāts citādi (skatīt 1147. pantu).
Minētās servitūta tiesību regulējošās normas kopsakarā ar Civillikuma 1036. pantu (īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem) norāda, ka kājceļa servitūta izlietotājiem ir tiesības izlietot nodibināto servitūtu tam paredzētajam mērķim. Šāds servitūts, ja vien nodibinātais servitūts to neparedz vai par to nav panākta kāda papildu vienošanās, nedod tā izlietotājiem tiesības pārsniegt nepieciešamo servitūta izlietošanas apmēru, tostarp veikt jūsu uzskaitītās darbības (iekļūt ēkā, staigāt pa to, klauvēt pie īrnieku durvīm u. tml.).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
