E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 30859
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
1
1
1

Mantinieku tiesības lietot mirušās personas dzīvokli

J
jautā:
03. novembrī, 2023
Lana

Labdien! Vīrs un sieva dzīvo laulībā. Bērnu nevienam nav. Sievai pieder dzīvoklis, ko viņa par savu naudu iegādājās vēl pirms laulības. Sieva nomira, atstāja testamentu uz šo dzīvokli trešās pakāpes radiniecei. Vīrs ir deklarēts šajā dzīvoklī, cita īpašuma viņam nav. Vai vīram ir tiesības uzturēties šajā dzīvoklī pēc mantojuma lietas uzsākšanas, ja pret to iebilst radiniece? Kurš ir atbildīgs par komunālo pakalpojumu apmaksu līdz mantojuma apliecības izsniegšanai? Ja vīrs nepiekrīt parakstīt vienošanos ar radinieci par materiālo kompensāciju, kā jārīkojas radiniecei? Paldies!

A
atbild:
13. novembrī, 2023
Pauls Vasks
jurists

No aprakstā izklāstītajiem apstākļiem konstatējams, ka domstarpības tiek risinātas starp mirušās personas diviem mantiniekiem: mirušās personas pārdzīvojušo laulāto (vīru), kuram ir tiesības mantot pēc likuma, un radinieci, kurai mirusī persona ar testamentu ir novēlējusi strīdus dzīvokli.

No situācijas apraksta tāpat noprotams, ka mantojuma lieta vēl nav pabeigta, tādējādi nav zināms, kura persona tiks atzīta par strīdus dzīvokļa īpašnieku uz mantojuma pamata. Šeit jānorāda, ka no likuma viedokļa radiniecei, kurai mirusī persona dzīvokli ir novēlējusi ar testamentu, attiecībā uz šo īpašumu mantojuma tiesībās ir priekšroka pret likumisko mantinieku – pārdzīvojušo laulāto (skat. Civillikuma 389. panta trešo daļu). Tomēr ir iespējami strīdi, piemēram, pārdzīvojušajam laulātajam ceļot prasību par minētā testamenta apstrīdēšanu. Tādējādi, tikai mantojuma lietu pabeidzot, būs zināms mantinieks vai mantinieki, kuri īpašumā iegūs strīdus dzīvokli.

Atbilde uz jautājumu –, kam ir tiesības uzturēties mirušās personas nekustamajā īpašumā līdz mantojuma lietas pabeigšanai un īpašuma nodošanai jaunajam īpašniekam (mantiniekam) –, izsecināma no Civillikuma normām. Likuma 657. pants paredz –, kad piekritīgam notāram ienāk ziņas par kādas personas nāvi, viņam jāgādā, ja apstākļi to prasa, par palikušā mantojuma apsardzību. Attiecīgi apstākļi var būt tādi, kas:

  • neprasa notāra rīcību. Proti, Civillikuma 658. pants paredz –, ja mirušā mantinieki, kā likumiskie, tā arī testamentārie vai līgumiskie, ir zināmi un pie tam ir pilngadīgi un ir sasniedzami, tad notārs nesper nekādus apsardzības soļus, ja vien šie mantinieki vai kāds no tiem paši to noteikti nelūdz. Tādējādi, ja mantinieku starpā nav domstarpību un notāram netiek izteikts lūgums, likums pieļauj, mantiniekiem vienojoties, patstāvīgi lietot un pārvaldīt mirušās personas īpašumus līdz brīdim, kad tie jānodod jaunajam īpašniekam. Šāda persona, kura turpina apdzīvot un uzturēt īpašumu, var būt gan pārdzīvojušais laulātais, gan cits mantinieks, tai skaitā minētā radiniece;
  • prasa notāra rīcību. Civillikuma 659. pants paredz, ka notāram pēc mantinieka, mantojuma aizgādņa, testamenta izpildītāja, mantojuma atstājēja kreditora vai citu ieinteresēto personu lūguma jāgādā par mantojuma apsardzību šādos gadījumos:
  • kad mantinieki, vai nu vispār, vai daži no tiem, nav zināmi;
  • kad viņi kaut arī ir zināmi, bet nav visi sasniedzami un nav arī viņiem pilnvarnieku vai citu personu, kas tos pēc likuma pārstāv;
  • kad mantinieki kaut arī ir zināmi un ir sasniedzami, bet negrib vai nevar mantojumu pieņemt;
  • kad viņu starpā atrodas kaut viens nepilngadīgais vai tāds, kas aiz kāda cita iemesla nespēj personīgi aizsargāt savas tiesības, un pie tam viņam arī nav iecelts aizbildnis vai aizgādnis;
  • kad droši zināms, ka mantojums pārāk apgrūtināts parādiem un ka kreditoru intereses ir apdraudētas, kā arī kad jābaidās, ka mantojumu izputinās.

Civillikuma regulējums noteic, ka notārs pēc mantinieka lūguma vai iepriekš citētā Civillikuma 659. pantā norādītajos gadījumos saņēmis attiecīgu paziņojumu, nodibina aizgādnību mantojumam, par ko paziņo bāriņtiesai izpildīšanai (skat. 660. pantu). Attiecīgi pie minētajiem apstākļiem mantojumam var iecelt aizgādni, kurš mantojuma vārdā ir tiesīgs pārvaldīt un uzturēt mantojumu, šajā gadījumā arī strīdus dzīvokli.

Runājot par dzīvokļa apdzīvošanas un uzturēšanās rezultātā esošajiem izdevumiem, tai skaitā komunālajiem pakalpojumiem, mantiniekiem ir tiesības savstarpēji vienoties par to segšanas kārtību. Mantojuma aizgādnis īpašuma pārvaldības izdevumus var segt no mantojuma masā ietilpstošajiem līdzekļiem. Ja dzīvokli apdzīvo persona, kura gūst personīgu labumu no dzīvokļa lietošanas, un jo vairāk, ja šī persona nav atzīstama par mantinieku, personai būtu patstāvīgi jāsedz izdevumi. Nav pamata ar dzīvokļa lietošanu radīt zaudējumus mantojumam. Vienlaikus pārdzīvojušajam laulātajam nav pienākuma parakstīt kādu vienošanos, veikt maksājumus personai, kurai dzīvoklis novēlēts ar testamentu, iekams šai personai ir apstiprinātas īpašuma tiesības uz strīdus dzīvokli vai šī persona ir iecelta par mantojuma aizgādni, kas dod tai tiesības rīkoties mantojuma vārdā.  

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas