Labdien! Kādā kārtībā tiek segts aizgājēja parāds, ja viņam ir mantinieki? Man ir 31 gads strādāju, ir sava ģimene, ir noteikti ikmēneša maksājumi, bet man ir ļoti lielas bailes. Mans tēvs ir palicis bez kājām, šobrīd uzturas pansionātā, saņem invaliditātes pensiju, bet viņam ir dzīvoklis, kas vēl arvien pieder viņa 2018. gadā mirušajai mammai, jo neviens uz mantojumu nepieteicās. Parāds par elektrības patēriņu ir vairāk nekā četri tūkstoši eiro. Tāpat ir parāds par zemes nodokli (zeme ir pārrakstīta uz viņa vārda). Ir neapmaksāti komunālie pakalpojumi, telefona rēķini. Kas notiks ar parādiem pēc tēva nāves? Vai tie pāries man, neskatoties uz to, ka mēs neesam dzīvojuši kopā un uzturam minimālu komunikāciju? Vai par to es kā bērns atbildu? Pateicos!
|
Vēršam uzmanību, ka šajā atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs. |
Civillikuma 691. pants noteic, ka gribu pieņemt mantojumu var izsacīt vai nu noteikti mantojuma iesniegumā, iesniedzot to mantojuma lietā, vai arī klusējot, ar tādu darbību, kuru attiecīgos apstākļos var iztulkot vienīgi tā, ka zināma persona atzīst sevi par mantinieku.
Saskaņā ar Civillikuma 693. pantu, ja mantinieki ir uzaicināti, tad mantot aicinātajam un mantiniekam, kurš mantojumu pieņēmis klusējot (691. p.), sava griba par mantojuma pieņemšanu jāizteic notāram sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā.
Sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā nepieteiktās mantinieku tiesības dzēš. Minētais neattiecas uz mantiniekiem, kas nezināja vai nevarēja zināt, ka mantojuma atklāšanās ir bijusi izsludināta.
Tas nozīmē, ka tēva nāves gadījumā jums ir jāizsaka griba kļūt par mantinieku, bet likums nenosaka obligātu pienākumu kļūt par mantinieku, proti, jūs no tēva atstātā mantojuma varat atteikties. Tādējādi arī jums nebūtu jārisina mantojuma atstājēja parādsaistību jautājumi.
Savukārt, ja vēlēsieties pieņemt mantojumu, tad Civillikums paredz, ka mantošana notiks, paredzot ierobežotu mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem. Tas nozīmē, ka mantojuma atstājēja kreditori savu pretenziju segšanai var pretendēt tikai uz to, kas piederējis parādniekam – mantojuma atstājējam. Mantinieks, pieņemot mantojumu, neatbildēs par mirušā parādsaistībām ar savu mantu.
Piemēram, persona manto dzīvokli 70 000 eiro vērtībā, bet mantojuma atstājēja parādi ir 100 000 eiro. Tas nozīmē, ka tiek pārdots dzīvoklis, samaksāta daļa parāda un atlikusī summa – 30 000 eiro – mantojuma pieņēmējam nebūs jāmaksā no saviem ienākumiem un mantas.
Vairāk par mantinieku ierobežoto atbildību pret mirušā kreditoriem varat uzzināt LV portāla skaidrojumā.
Vienlaikus jāuzsver, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu katram mantojumam sastādāms mantojuma saraksts, kurā norāda mantojamo mantu un tās vērtību atbilstoši Ministu kabineta noteikumiem Nr. 543 “Mantojuma saraksta sastādīšanas kārtība”. Mantot aicinātajiem ir tiesība, pirms izteikt gribu par mantojuma pieņemšanu, pārliecināties par tā sastāvu (Civillikuma 696. pants). Piemēram, lai izvērtētu, vai atstātā mantojuma aktīvu vērtība ir lielāka par mantojuma atstājēja parādiem.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 416. panta pirmo daļu, ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij. Likumā noteiktos gadījumos bezmantinieka manta piekrīt pašvaldībai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
