Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1. pantā ir norādīts, ka pārvaldnieks – pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības.

Minētā likuma 6. pants noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver:

• obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības;
• citas pārvaldīšanas darbības.

Obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir:

• dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk – uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
• dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.

Ja pārvaldnieks ir izpildījis minētā likuma un MK noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” prasības, tad mājas pārvaldnieka atbildība nav konstatējama. Proti, aizsērējums (svešķermenis) kanalizācijas sistēmā var rasties tādēļ, ka mājas iedzīvotāji nepareizi lieto kanalizācijas sistēmu (t. i., noskalojot koplietošanas kanalizācijas tīklā priekšmetus, kurus nav paredzēts novadīt kanalizācijā).

Apstākļos, kad ir aizsērējis kanalizācijas stāvvads, ir jāziņo pārvaldniekam, kuram ir pienākums minēto aizsērējumu novērst. Ja pārvaldnieks ir vilcinājies ar bojājuma novēršanu (to nav veicis nekavējoties) un tā rezultātā ir notikusi cita īpašuma applūšana, tad šādos apstākļos ir pamats uzskatīt, ka aizsērējums un pārvaldnieka cēloņsakarīgās darbības (bezdarbība) varēja novest pie appludināšanas sekām, par ko atbildība būtu jāuzņemas pārvaldniekam. Jebkurā gadījumā, lai noteiktu pārvaldnieka atbildību esošajā situācijā, nav pietiekamas informācijas.