Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam –, ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība (skat. Civillikuma 357. pantu).

Personas rīcībspēju var ierobežot tikai ar tiesas spriedumu. Prasība par personas rīcībspējas ierobežošanu ceļama vispārējās jurisdikcijas tiesā un izskatāma sevišķās tiesāšanās kārtībā, ko regulē Civilprocesa likuma 33. nodaļa. Saskaņā ar šī likuma 264.¹ pantu pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ un aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

Likums paredz, ka rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt (skat. Civillikuma 358.¹ pantu). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 268. pantu tiesa, izskatot pieteikumu par rīcībspējas ierobežošanu, vadās pēc apstākļiem, par kuriem iesniegti pierādījumi. Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, pēc lietas dalībnieka lūguma var vērtēt rīcībspējas ierobežošanu tādās jomās kā:

• maksājumu izdarīšana un saņemšana;
• darījumu slēgšana;
• rīcība ar mantu un tās pārvaldība, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšana, ieķīlāšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām;
• komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana.

Kas attiecas uz jau noslēgta darījuma saistošo spēku attiecībā pret personu, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, šāda līguma spēkā esamība atkarīga no tā, kad konkrētais darījums slēgts. Civillikuma 361. pants paredz, ka tādas aizgādnībā esošas personas darbības, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, atzīstamas par spēkā neesošām, ja tās veiktas tiesas noteiktā rīcībspējas ierobežojuma apjomā. Ja līgums noslēgts pirms tiesas sprieduma, ar kuru personai ierobežota rīcībspēja, likums šādu darījumu atzīst par spēkā esošu (skat. Civillikuma 362. pantu).

Pie apstākļiem, kad, ievērojot darījuma slēgšanas laiku, personas noslēgtais līgums tomēr būs atzīstams par spēkā esošu, ar otru darījuma pusi (kreditoru) var veikt pārrunas, aicinot pārskatīt darījuma nosacījumus, piemēram, saīsināt aizdevuma atmaksas termiņu u. tml.

Ja ir pamats aizdomām, ka personas noslēgtais līgums ir noslēgts, pārkāpjot personas kā patērētāja tiesības, darījumu var izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma kontekstā. Šis likums kreditoram paredz pienākumu detalizēti izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Ja konstatējams, ka kreditors piešķīris kredītu patērētājam, neizvērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu, likums cita starpā paredz, ka kreditors nav tiesīgs prasīt, lai patērētājs par kreditēšanas līgumā piešķirtās naudas lietošanas atvēlējumu maksātu vairāk par likumiskajiem procentiem, un piemērot patērētājam saistību pastiprinājuma līdzekļus vai kompensāciju (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. pants). Tāpat būtu izvērtējams, vai līgumā nav ietverti patērētājam netaisnīgi līguma nosacījumi, kas uzskaitīti Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta trešajā daļā.  

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību un kontroli īsteno Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Ja ar personas kreditoru nav iespējams panākt vienošanos par darījuma nosacījumu pārskatīšanu un rodas aizdomas par netaisnīgiem līguma noteikumiem, aicinām vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar lūgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu.