Labdien! Vēlētos precizēt par papildus aprēķināto nodokli (NĪN dubultā nodokļa apmērā) par neapstrādāto lauksaimniecībā izmantojamo zemi atbilstoši likuma ”Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta 11. daļai. Kā pamatojumu Kokneses novada dome norāda, ka šo noteikumu izpratnē lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, ja līdz kārtējā gada 1. septembrim tajā vismaz vienu reizi nav veikta pļaušana, zāles novākšana vai sasmalcināšana un izkliedēšana. 2. punkts nosaka, ka: ”Lauku atbalsta dienests apseko lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un sniedz informāciju vietējām pašvaldībām papildlikmes aprēķināšanai”. Lauksaimniecības zemi savā īpašumā un valdījumā ieguvu saskaņā ar zemesgrāmatu apliecību, lēmuma datums 23.05.2016. Pie īpašnieku maiņas jābūt nomaksātam nodokļa pamatparādam, soda naudai un nokavējuma naudai, kā arī veiktam nodokļa maksājumam par taksācijas gadu, kurā īpašnieku maiņa tiek reģistrēta zemesgrāmatā (pamatojoties uz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 9. panta 3. daļu). Maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās vai nākamo mēnesi likumā noteiktajos izņēmuma gadījumos (likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. panta 3. daļa). Jaunajam īpašniekam nekustamā īpašuma nodokli jāsāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās. Jautājums: Vai Kokneses novada domei ir tiesības piedzīt no jaunā īpašnieka papildus aprēķināto nodokli par neapstrādāto lauksaimniecībā izmantojamo zemi par iepriekšējo taksācijas gadu, kurā bija cits īpašnieks, pilnā apmērā par visu iepriekšējo taksācijas gadu, ja jaunais īpašnieks iespēju robežās veicis saimnieciskās darbības uz pilnībā aizlaistas lauksaimniecības zemes, izzāģējot kokus, krūmus, raujot celmus un pļaujot zāli 2-3 reizes, nereģistrējot šo faktu Lauku atbalsta dienestā. Jau iepriekš pateicos par skaidrojumu!
Biežāk šādās situācijās (kad ir jāmaksā papildu nekustamā īpašuma nodoklis pēc tam, kad iepriekšējā gadā Lauku atbalsta dienests (LAD) konstatējis, ka zeme nav bijusi uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī) neizpratnē ir zemes pārdevēji, iepriekšējie īpašnieki, jo nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) uzrēķins par neapstrādāto lauksaimniecības zemi, kā šajā gadījumā – par 2016. gadu, ir jāmaksā personai, kam bija nodokļa maksāšanas pienākums 2016. gadā – tātad zemes pārdevējam, iepriekšējam īpašniekam.
Īpašnieka maiņas gadījumā pašvaldība ir tiesīga prasīt samaksāt nodokļa papildu maksājumu par neapstrādātu zemi nevis jaunajam īpašniekam, bet tam, kurš īpašumu pārdeva.
Lauku atbalsta dienests katru gadu apseko lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un sniedz informāciju vietējām pašvaldībām par koptajām un nekoptajām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām nodokļa likmes aprēķināšanai. Nodokļa pārrēķinu pašvaldība veic pēc tam, kad rudenī ir saņēmusi informāciju no Lauku atbalsta dienesta, kurš apsekojumos konstatē zemes platību, kas netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.
Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6. pants nosaka, ka pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas gadam paziņo nodokļa maksātājam līdz tā paša gada 15. februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu. Savukārt nodokļa maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas termiņš par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi ir nākamā taksācijas gada 15. februāris.
Pēc pašvaldību pieprasījuma LAD var atkārtoti izvērtēt iegūto informāciju un, ja nepieciešams, vēlreiz apsekot neapstrādātās zemes platības.
Par nodokļa sankciju piemērošanu šādās situācijās ir bijušas tiesvedības. Tiesu argumentos, piemēram, lasāms, ka NĪN maksāšanas paziņojums var tikt nosūtīts jau pēc tam, kad beidzies maksāšanas pienākums. NĪN likuma normas neparedz izņēmuma gadījumu, ja tiek aprēķināta papildlikme par neapstrādātu lauksaimniecības zemi. Pārdevējam ir jāparedz riski, ka papildlikme var tikt piemērota, ja jaunais īpašnieks līdz jaunā taksācijas gada sākumam nav uzturējis zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.
Spriežot pēc Jūsu izklāstītā, zeme nav bijusi pienācīgi uzturēta arī iepriekšējos gados, ja jau ir „pilnībā aizlaista”.
Pārdodot zemi, pārdevējam bija jāparedz, ka arī nākamajā taksācijas gadā par iepriekšējo taksācijas gadu viņam var nākties maksāt NĪN papildlikmi, ja Jūs, jaunais zemes īpašnieks, līdz nākamā taksācijas gada sākumam nebūsiet paguvis savest visu kārtībā, uzturēt zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, un vajadzēja vienoties par to civiltiesiskā kārtībā. Arī tādas atziņas ir tiesu lietās, kurās nospriests, ka papildu nodoklis par neapstrādātu lauksaimniecības zemi jāmaksā tam, kurš tajā gadā ir NĪN maksātājs.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!