Labdien! Man ir ātrie kredīti, kuru summa sasniedz aptuveni septiņus tūkst. eiro. Man ir bail, ja nu kādu dienu es nevarēšu tos atmaksāt un lieta nonāks līdz tiesai, man atņems dzīvokli (nav ieķīlāts). Alga – virs minimālās neto 800 eiro. Vai es drošības dēļ varu dzīvokli noformēt kā dāvinājumu meitai, lai to pasargātu? Kredīti vēl nav kavēti un nodoti piedziņai. Kā man labāk rīkoties?
Jāvērš uzmanība, ka dzīvokļa dāvinājuma līguma noslēgšana ar citu personu nav risinājums, kas ļaus izvairīties no iespējamajiem kreditoru prasījumiem nākotnē. Proti, Civillikuma 1927. pants paredz: manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījumā, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, ne vien viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas, bet arī viņš pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas dod atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu. Noruna starp dāvinātāju un apdāvināto par to, ka pēdējais neatbild par pirmā parādiem, ir spēkā pret kreditoriem tikai tad, ja viņi tai piekrituši.
Kā izriet no minētās tiesību normas satura un tiesu prakses atziņām, kreditora tiesības prasīt apmierinājumu no dāvanas saskaņā ar Civillikuma 1927. pantu saistītas ar diviem apstākļiem:
Juridiskajā literatūrā minēts, ka dāvinātā lieta pāriet jaunajam īpašniekam ar visiem apgrūtinājumiem un uz tās gulošajām nastām. Lai gan citētais Civillikuma 1927. pants iekļauts likuma apakšnodaļā, kas regulē gadījumus par visas mantas dāvinājumu, atzīts, ka šo noteikumu tiesu praksē tulko plaši, piemērojot Civillikuma 1927. pantu arī tad, kad nav bijis visas mantas dāvinājuma (sk. Torgāns, K. Saistību tiesības. II daļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 67.–68. lpp.; Senāta 2006. gada 18. janvāra spriedums lietā Nr. SKC-14). 2014. gada 19. februāra spriedumā lietā Nr. SKC-590/2014 Senāts papildina minēto domu, paskaidrojot: “Civillikuma 1927. pantā regulētā iespēja vērst piedziņu dāvinātāja saistību izpildei uz dāvināto mantu saistīta nevis ar visas mantas atdāvināšanas faktu kā tādu, bet gan ar to, vai no atlikušās mantas dāvinātājs ir spējīgs apmierināt kreditoru prasījumus.”
Apkopojot visu iepriekš minēto, jāsecina –, ja nākotnē kreditori pret jums vērstu prasījumus par parāda piedziņu un konstatētu šādu nekustamā īpašuma dāvinājuma faktu, kreditoru prasījumi varētu tikt vērsti arī uz šo īpašumu, pat ja tas tiktu uzdāvināts trešajai personai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
