Baltkrievijas politieslodzīto zīmējumi runā klusāk nekā karavīru marši, bet skaļāk nekā jebkuri tirānu slavinājumi. Tie stāsta par cilvēkiem, kurus režīms ir centies ieslodzīt ne tikai fiziski, bet arī garā, taču cilvēcību nav iespējams ieslodzīt, pauda A.Ņenaševa, norādot, ka māksla šiem cilvēkiem kļūst par kliedzienu klusumā, par tiltu starp tiem, kas ir aiz restēm, un pasauli ārpusē.
“Šodien, 9. maijā – Eiropas dienā – laikā, kad citviet žvadz tanki un tiek cildināta brutāla vara, mēs šeit, Latvijā, stiprinām pavisam citas vērtības: cieņu, sadarbību, vienlīdzību un kopīgu apņemšanos sargāt brīvību,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, paužot atbalstu Baltkrievijas režīma politieslodzītajiem un iestājoties par demokrātiskām vērtībām.
Pasākuma dalībniekus uzrunāja arī Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska (Sviatlana Tsikhanouskaya), kura atzīmēja, ka nebrīvē atrodas aptuveni 1200 politieslodzīto, un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas, deputātu grupas demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam vadītāja Leila Rasima, atgādinot, ka Baltkrievijas cietumos politisku iemeslu dēļ ir ieslodzīti arī Latvijas valstspiederīgie.
Izstādē aplūkojamie darbi ir daļa no projekta “PrisonArt”– cilvēktiesību centra “Vjasna” galerijas-arhīva – , kurā apkopoti mākslas darbi, ko radījuši politisku iemeslu dēļ ieslodzītie Baltkrievijas cilvēki. Tā ir neliela daļa no tā, ko politieslodzīto ģimenēm, draugiem un cilvēktiesību aktīvistiem par spīti spiedienam un iznīcināšanas draudiem ir izdevies saglabāt.
Patlaban Baltkrievijas politieslodzītajiem aizvien biežāk aizliedz sūtīt savus zīmējumus un daudzus darbus cietuma administrācija gluži vienkārši iznīcina. Izstādi veidojusi Baltkrievu biedrība Latvijā "Supolka" sadarbībā ar cilvēktiesību centru "Vjasna".
Foto: Reinis Inkēns, Saeima.
