Labdien! Izlasīju šo e-konsultāciju: https://lvportals.lv/e-konsultacijas/30441-uz-kopipasuma-esosas-zemes-uzceltas-buves-piederiba-un-riciba-ar-to-2023. Laikam esmu līdzīgā situācijā. Pirms nepilniem trim gadiem pēc sludinājuma nopirku zemi (tekstā bija norādīts “ātrās realizācijas cena” vai līdzīgi). Paskatoties citu zemju cenām apkārtnē, konkrētajā vietā cena bija zemākā (nedaudz virs kadastra vērtības), tāpēc to nopirku. Šajā laikā ir ievilkta elektrība, saņemta būvatļauja, kam bija nepieciešams projekts, ielieti mājas pamati (aptuvenās izmaksas jau ir ap 10 000 eiro). No pārdevēja maksātnespējas administratora esmu saņēmis uzaicinājumu uz tiesu, ka viņa kreditoriem esmu nodarījis zaudējumus, jo esmu nopircis zemi zem tā laika tirgus vērtības, un tiesa jau ir uzlikusi aizliegumu rīkoties ar īpašumu. Skatos –, ja citiem jau ir atcelti pirkuma līgumi, tad arī man tas tiks atcelts, jo zemi nopirku zem tirgus cenas.
Rodas jautājumi:
Darījumu apstrīdēšanas kārtību maksātnespējas procesos Latvijā nosaka Maksātnespējas likums (turpmāk – likums). Jautājumā nav precizēts, vai persona, no kuras nopirkts strīdus nekustamais īpašums, ir juridiskā vai fiziskā persona. Likums paredz darījumu apstrīdēšanas kārtību gan juridisko, gan fizisko personu maksātnespējas procesā, kas regulēta likuma attiecīgajās normās.
Likuma 96. pants paredz, ka juridiskās personas maksātnespējas administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts:
Pantā papildus paskaidrots: ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, ir noslēgts ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu, ja tās nepierāda pretējo.
Attiecībā uz fizisku personu maksātnespēju likuma 144. pants paredz maksātnespējas administratoram pienākumu izvērtēt un veikt darījuma apstrīdēšanu, ņemot vērā likuma XVII nodaļā noteikto kārtību, ja bankrota procedūras laikā tiek konstatēti likuma 153. pantā noteiktie saistību dzēšanas ierobežojumi. Likuma XVII nodaļa ietver jau iepriekš citēto 96. pantu, tātad fiziskās personas maksātnespējas procesā darījuma apstrīdēšanai piemērojama tā pati norma, kas juridiskās personas maksātnespējas procesā. Savukārt likuma 153. pants paskaidro, ka fiziskajai personai saistību dzēšanas procedūru var nepiemērot vai pārtraukt, ja parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem.
No jautājumā ietvertā apstākļu izklāsta var konstatēt, ka pret personu maksātnespējas administrators ir cēlis prasību tiesā, tomēr tiesa to vēl nav izskatījusi. Tas, ka prasība tiesā ir celta, nenozīmē, ka tā ir pamatota. Tikai tiesa ir tiesīga izvērtēt konkrētā prasījuma pamatotību un taisīt attiecīgu nolēmumu, prasību apmierinot vai noraidot. Savukārt jautājuma uzdevējam, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Civilprocesa likumu un citiem normatīvajiem tiesību aktiem, ir tiesības neatzīt pret viņu tiesā celto prasību un, izmantojot visas likumā paredzētās iespējas, pārliecināt tiesu, ka viņa iebildumi pret prasību ir pamatoti.
Atbildot uz aprakstā uzdotajiem jautājumiem, jānorāda, ka Civillikuma normas darījuma apstrīdēšanu regulē kā vispārējās tiesību normas, bet maksātnespējas procesā parādnieka noslēgtie darījumi ir pakļauti speciālajam regulējumam (normām), proti, Maksātnespējas likumam. Attiecībā uz Zemesgrāmatu likumu jāpaskaidro, ka šī likuma 77. pants uzliek tiesnesim pienākumu, izskatot nostiprinājuma lūgumus, pārliecināties par konkrētu kritēriju izpildi. Apstākļi, kas dod pamatu darījumu apstrīdēt saskaņā ar Maksātnespējas likuma normām, nav tādi, par kuriem tiesnesis var pārliecināties, izskatot nostiprinājuma lūgumu.
Visbeidzot jānorāda, ka priekšlikums ar likumu noteikt ierobežojumu pēc pirkuma līguma noslēgšanas pārdevējam noteiktu laiku rīkoties ar saņemto pirkuma maksu vai pircējam rīkoties ar īpašumu vai ieguldīt tajā līdzekļus ļoti apgrūtinātu normālu civiltiesisku apgrozību, it īpaši tādēļ, ka apstrīdēto un atcelto darījumu skaits uz kopējo darījumu fona ir neliels. Tomēr, ja darījums tiesvedības ceļā tiek atcelts, likums paredz mehānismus, kas aizsargā pircēja intereses. Saskaņā ar Civillikuma 1622. pantu līguma atcēluma prasības mērķis ir tas, lai pārdoto lietu ņemtu atpakaļ un atdotu par to saņemto maksu vai kādu citu pretizpildījumu. Tādējādi, darījumu atceļot, pircējam rodas prasījuma tiesība par samaksātās pirkuma summas atmaksāšanu, kas šajā gadījumā jāpiesaka maksātnespējas administratoram. Turklāt, ja pircējs darījumā ir bijis labticīgs, pircējam rodas arī prasījuma tiesības pret pārdevēju par nopirktajā īpašumā ieguldītajiem naudas līdzekļiem, kuru apmēru pircējam būs jāspēj pierādīt.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
