Darba ņēmēja tiesības uz blakus darbu un tiesības uz pabalstiem ir nošķirami jautājumi.

Darba likumā ir ietvertas normas par blakus darbu (DL 91. pants) un ierobežojumiem veikt blakus darbu (DL 92. pants). Šīs normas nosaka darbinieka tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem vai tikt citādi nodarbinātam, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi.

No tā izriet, ka darbinieks paralēli darba tiesiskajām attiecībām var, piemēram, dibināt uzņēmumu. Savukārt darba devējs var ierobežot darbinieka tiesības veikt blakus darbu, tas ir darba devēja kompetencē.

Tiesības uz pabalstiem bērna kopšanas laikā nosaka sociālās apdrošināšanas pabalstu un sociālo pabalstu likumi.

Ja bērna kopšanas atvaļinājuma (BKA) laikā saņem vecāku pabalstu, gadījumā, ja sāk strādāt, jāpārtrauc bērna kopšanas atvaļinājums. Strādājošam vecākam pabalstu izmaksā 50% apmērā.

Uzņēmuma apgrozījums tiešā veidā neietekmē vecāku pabalstu. Tomēr kapitālsabiedrībai par mēnesi, kad apgrozījums pārsniedz pieckāršotu minimālās algas apmēru, ir pienākums maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un algas nodokli par valdes locekli no objekta, kas nav mazāks par minimālo mēneša darba algu. Saskaņā ar likumu komercsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs, ja tam ir noteikta atlīdzība vai ja kapitālsabiedrībai ir apgrozījums, kas ir lielāks par pieckāršotu minimālo mēneša darba algu, un nav neviena darbinieka, kas saņemtu vismaz minimālo algu. Tādā gadījumā par valdes locekli ir jāveic VSAOI saskaņā ar vispārējo kārtību.

Vecāku pabalsta saņēmējs vienlaikus saņem arī bērna kopšanas pabalstu (171 eiro mēnesī). Šo pabalstu maksā līdz bērna pusotra gada vecumam, neatkarīgi no tā, vai pabalsta saņēmējs strādā.

Individuālā situācijā par pabalstiem varat uzzināt, sazinoties ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, rakstot uz e-pasta adresi: konsultacijas@vsaa.gov.lv vai zvanot uz tālruņa numuru: 64507020.