Fotogrāfija (tajā redzamā fiziskā persona) ir personas dati, kuru apstrādi reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679 (turpmāk – Regula) un Latvijas Republikas nacionālie tiesību akti. Savukārt darba tiesiskās attiecības reglamentē Darba likums, darba kārtības noteikumi un citi iekšējie tiesību akti, ko izdevis darba devējs darba tiesisko attiecību nodrošināšanas (izpildes) nolūkā.

Regulas 5. pants nosaka datu apstrādes pamatprincipus:

1. tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā (“likumīgums, godprātība un pārredzamība”);
2. tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā; turpmāka apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu nav uzskatāma par nesavietojamu ar sākotnējiem nolūkiem (“nolūka ierobežojumi”);
3. ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos (“datu minimizēšana”);
4. ir precīzi un, ja vajadzīgs, atjaunināti; ir jāveic visi saprātīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez kavēšanās tiktu dzēsti vai laboti (“precizitāte”);
5. tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā; personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ar noteikumu, ka tiek īstenoti atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, kas šajā regulā paredzēti, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības (“glabāšanas ierobežojums”);
6. tiek apstrādāti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus (“integritāte un konfidencialitāte”).

Darba devējs iekšējās politikās un normatīvajos dokumentos var paredzēt noteiktu darbinieku uzvedības prasību, atrodoties darba tiesiskajās attiecībās, piemēram, paredzēt, ka noteikts darbinieku loks ir publiskojams saistībā ar darba devēja likumisko interešu realizēšanas nepieciešamību, taču šādiem noteikumiem vai prasībām darbiniekam ir jābūt zināmiem, stājoties darba attiecībās. Ja šāda nepieciešamība rodas procesā, tad darbinieku datu publiskošanai ir nepieciešams saņemt darbinieka piekrišanu.

Kā tas izriet no Regulas 5. panta, darba devējam ir jāievēro datu apstrādes minimizēšanas pamatprincips, t. i., jāapstrādā tik daudz darbinieku personas datu, cik minimāli nepieciešams, lai sasniegtu datu apstrādes mērķi.

Darba devējs ir pieprasījis darbiniekiem publicēt foto attēlus iekšējās lietošanas tīmekļvietnē, taču jautājumā nav minēts darba devēja pieprasījuma pamatojums. Pirmšķietami secināms, ka šāda prasība varētu būt saistīta ar darbinieku iekšēju atpazīstamību, tomēr minēto mērķi ir iespējams sasniegt arī bez darbinieku foto attēlu izvietošanas portālā (piemēram, iepazīstinot personīgi ar jaunajiem kolēģiem).

Ņemot vērā minēto, darba devējs nevar pieprasīt darbiniekiem obligātā kārtā publicēt savus foto attēlus iekšējās lietošanas tīmekļvietnē un radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas šādas prasības neizpildes sakarā. Fotogrāfijas publicēšana vai nepublicēšana nekādi neietekmē konkrētā darbinieka darba pienākumu izpildi, tā sasniedzamību vai darba kvalitāti. Līdz ar to secināms, ka darba devēja prasība ir vērtējama kā pārmērīga datu apstrāde bez Regulas 6. pantā noteiktā tiesiskā pamata.