Labdien! Namu apsaimniekotājs mājas īpašniekiem izraksta rēķinu par koplietošanas elektroenerģiju pēc dzīvokļu platības. Lai gan Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 17.6 punktā norādīts, ka par elektroenerģiju, kas patērēta mājas koplietošanas telpu apgaismošanai, kā arī esošo iekārtu inženierkomunikāciju ierīču darbināšanai, izraksta rēķinu atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam. Koplietošanas elektroenerģiju uzskaita mājas individuālie skatītāji (koplietošanas elektroenerģijas gaiteņu apgaismojums, lifts, ventilācijas nosūce visai mājai, āra autostāvvietu un teritorijas apgaismojums, ūdens sūkņi). Arī katra dzīvokļa elektroenerģiju uzskaita individuālie skaitītāji. Apsaimniekotājs saņem datus no elektroenerģijas tirgotāja par mājas kopējo patēriņu, tāpēc visi patēriņa dati ir zināmi, jo daudzdzīvokļu mājai ir viens pieslēgums, par kuru līgumu noslēdzis namu apsaimniekotājs. Situācija izveidojusies šādi: daudzdzīvokļu mājas attīstītājs, nododot māju ekspluatācijā, vienpersoniski, nedodot iespēju mainīt apsaimniekošanas līguma nosacījumus, visiem dzīvokļu iedzīvotājiem šādu līgumu “ieskapēja” parakstīt. Cietēju lomā nonāk lielo dzīvokļu īpašnieki, kas ir mazākumā, bet mazāko dzīvokļu īpašnieki nebūt nav ieinteresēti maksāt tik, cik būtu jāmaksā pēc likumā noteiktās kārtības, tāpēc mājas īpašnieku balsojums nebūs vērsts uz to, ka par koplietošanas elektroenerģiju mazie dzīvokļi maksās tikpat, cik lielo dzīvokļu īpašnieki. Kā rīkoties šādā situācijā? Vai namu apsaimniekotājs būtu jāsūdz tiesā par prettiesiska līguma uzturēšanu un nolaidību? Šī rīcība šķiet nepieņemama, jo par koplietošanas enerģiju sanāk maksāt tikpat, cik par individuāli patērēto enerģiju.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai ir uzskatāma par obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību. Minētā likuma 10. panta otrā daļa paredz, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu (skatīt likuma 11. panta pirmo daļu).
Tātad, pastāvot strīdam par šāda līguma nosacījumiem, tas risināms tiesā, ceļot prasību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16. panta otrajai daļai par likuma prasību neievērošanu, veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā, tostarp arī par nodarītajiem zaudējumiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!