Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu par dzīvokļa īpašnieku atzīstama persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Arī Civillikuma 994.pants nosaka to pašu.

Līdz ar to vispārīgā prakse ir tāda, ka pienākums segt izdevumus un maksāt par komunālajiem pakalpojumiem ir no brīža, kad mainās īpašnieks zemesgrāmatā. Tas izskaidrojams arī ar to, ka jāizslēdz gadījumi, kad, piemēram, pirkuma līgumu var noslēgt šodien, bet zemesgrāmatā ierakstīt pēc diviem gadiem.

Savukārt, kad notiek publiska izsole, tad par atskaites punktu tiek ņemta diena, kad tiesas nolēmums stājies spēkā. Arī praksē zemesgrāmatās norāda ne tikai tiesas nolēmuma datumu, kas ir pamats īpašumu tiesību maiņai, bet arī datumu, kad nolēmums stājies spēkā. Ar šāda nolēmuma spēkā stāšanos tiek pārtraukts iepriekšējā īpašnieka valdījums. Šāds uzskats (ka par atskaites punktu tiek ņemta diena, kad tiesas nolēmums stājies spēkā) pamatojas arī ar to, ka jāizslēdz gadījumi, kad jaunais ieguvējs var ilgstoši nereģistrēt īpašuma tiesības zemesgrāmatā, tādējādi izvairoties no apsaimniekošanas izdevumu maksājumiem.