E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 1519
Lasīšanai: 5 minūtes
2
2

Nekustamā īpašuma izsoļu atšķirības

J
jautā:
21. oktobrī, 2012
Elīna Paegle

Labdien! Kādas ir galvenās īpatnības, kas jāņem vērā, ja persona pērk nekustamo īpašumu izsolē iesaistot maksātnespējas administratoru vai tiesu izpildītāju?Vai pastāv kādas atšķirības izsoles rīkošanā?Kādas ir tiesiskās sekas attiecībā uz īpašuma tiesību nostiprināšanu?

A
atbild:
06. novembrī, 2012
Solvita Cīrule
juriste

Gan tiesu izpildītāja, gan maksātnespējas administratora rīkotās izsoles notiek Civilprocesa likuma 73.nodaļas noteiktajā kārtībā, vienīgi maksātnespējas procesā tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators.

Kad izsole notikusi, gan tiesu izpildītājs, gan maksātnespējas administrators sniedz tiesā pieteikumus par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda.

Atšķirības – tiesu izpildītājam pieteikums jāsniedz apgabaltiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas, savukārt administratoram – tiesā, kurā atrodas konkrētā maksātnespējas lieta. Abos gadījumos tiesa vienlaikus ar izsoles akta apstiprināšanu lemj par:
1) izsoles akta apstiprināšanu;
2) nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda;
3)  neatkarīgi no citu kreditora piekrišanas — par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, izņemot, ja pircējs paziņojis, ka parādsaistības pāriet uz viņu, un uz konkrēto īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu.

Abos gadījumos pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.
Ja tiesu izpildītājs pirmo izsoli atzīst par nenotikušu (Civilprocesa likuma 614., 615.pants) un neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole (CPL 616.pants). Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus.

Tomēr nekustamā īpašuma solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē. Ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev, nekustamais īpašums paliek iepriekšējā īpašnieka īpašumā un piedziņas atzīme zemesgrāmatā dzēšama.

Savukārt saskaņā ar Maksātnespējas  likuma 115.panta otro daļu, ja juridiskās personas maksātnespējas procesa ietvaros nekustamā īpašuma pirmā izsole tiek atzīta par nenotikušu, otrā izsole rīkojama pēc pirmās izsoles noteikumiem ar lejupejošu soli. Maksātnespējas likuma 128.panta pirmā daļa nosaka, ka fiziskās personas maksātnespējas procesam tiek piemēroti juridiskās personas maksātnespējas procesa noteikumi, ievērojot šīs nodaļas noteikumus.

Tādējādi fiziskās personas maksātnespējas procesa administratoram, rīkojot parādniekam piederošā ieķīlātā nekustamā īpašuma otro izsoli, jāpiemēro Maksātnespējas likuma 115.panta otrās daļas noteikumi, izsoles sākumcenu nosakot pēc pirmās izsoles noteikumiem ar lejupejošu soli.

Maksātnespējas procesa ietvaros otrās izsoles rīkošana ar augšupejošu soli neatbilstu Maksātnespējas likuma mērķim.  Likumprojekta „Maksātnespējas likums” anotācijā ir minēts, ka Civilprocesa likumā noteiktā nekustamā īpašuma pārdošanas kārtība ir komplicēta, gara un līdz ar to neefektīva, tāpēc nepieciešams padarīt mantas pārdošanas procedūru maksātnespējas procesā skaidrāku un efektīvāku.

Par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka nekustamā īpašuma pārdošana otrajā izsolē Civilprocesa likumā kārtībā nepadara mantas pārdošanas procedūru efektīvāku, turklāt pat ir pretrunā Maksātnespējas likuma jēgai. Civilprocesa likuma 616.panta, kas regulē nekustamā īpašuma pārdošanu otrajā izsolē, otrā daļa nosaka: ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev, nekustamais īpašums paliek iepriekšējā īpašnieka īpašumā un piedziņas atzīme zemesgrāmatā dzēšama.

Tas ir pilnīgā pretrunā Maksātnespējas likuma 111.panta sestajai daļai, atbilstoši kurai visa parādnieka manta ir pārdodama sešu mēnešu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, kā arī Maksātnespējas likuma 6.panta 6.punktā noteiktajam maksātnespējas procesa principam – apgrozības ātruma principam, saskaņā ar kuru procesa uzdevums ir uzturēt komerctiesiskās apgrozības ātrumu; parādnieka mantas realizācija veicama, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu tās atgriešanos komerctiesiskajā apritē.

Līdz ar to, rīkojot otro izsoli, administratoram jāpiemēro Maksātnespējas likuma 115.panta otrā daļa un otrā izsole rīkojama pēc pirmās izsoles noteikumiem ar lejupejošu soli, nevis augšupejošu soli, solīšanu sākot no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 227 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU