Likvidācijas process regulēts Komerclikuma XIV sadaļā, un likvidācijas procesa jēdziens ir nošķirams no Maksātnespējas likumā regulētā juridiskās personas maksātnespējas procesa. Ņemot vērā to, ka no vēstules satura nav skaidrs, vai jautājums uzdots par juridiskās personas maksātnespējas procesu vai likvidācijas procesu, Maksātnespējas administrācija tās kompetences robežās sniegs skaidrojumu par nekustamā īpašuma izsoli juridiskās personas maksātnespējas procesā.

Maksātnespējas likuma 64. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka maksātnespējas procesa administratoram (turpmāk - administrators) pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība. No minētā izriet, ka juridiskās personas dalībnieku sapulce, valde un padome, ja tāda ir izveidota, pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas zaudē savas pilnvaras pieņemt jebkādus lēmumus par konkrēto juridisko personu un rīkoties ar tās mantu, un šīs pilnvaras pārņem administrators, tostarp atsavināt parādnieka mantu ir tiesīgs vienīgi administrators (Maksātnespējas likuma 67. panta 1. punkts).

Attiecībā uz parādnieka mantas realizāciju jānorāda, ka lēmumu par to, vai neieķīlātā parādnieka manta tiek pārdota ar izsoli vai bez tās, pieņem administrators (Maksātnespējas likuma 111. panta trešā daļa), savukārt ieķīlātā parādnieka manta tiek pārdota izsolē Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja vien nodrošinātais kreditors un administrators nevienojas par mantas pārdošanu bez izsoles (Maksātnespējas likuma 116. panta otrā daļa). Tomēr maksātnespējas procesā parādnieka manta tiek pārdota piespiestā, ne labprātīgā izsolē. No Civillikuma 2074. panta izriet, ka labprātīgu izsoli tiesas ceļā var veikt tās īpašnieks pēc paša ieskata. Turpretī maksātnespējas procesa pasludināšanas gadījumā, kā tas norādīts iepriekš, parādniekam vairs nav nekādas varas pār tā mantu un tiesības atsavināt parādnieka mantu piemīt vienīgi administratoram. Līdz ar to saskaņā ar Maksātnespējas likumu nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav iespējama. Uz to, ka maksātnespējas procesā parādnieka manta tiek pārdota piespiestā izsolē, liecina arī Maksātnespējas likuma 115. panta pirmajā daļā noteiktais, ka gadījumā, ja parādnieka manta tiek pārdota izsolē, tās izsole izdarāma un īpašuma tiesības nostiprināmas uz ieguvēja vārda saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par mantas pārdošanu piespiestā izsolē, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Vienlaikus jānorāda, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 115. panta trešo daļu Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators.

No visa iepriekš minētā izriet, ka gadījumā, ja juridiskās personas maksātnespējas procesā tiek atsavināts nekustamais īpašums, ar atsavināšanu saistītās darbības ir tiesīgs veikt vienīgi konkrētā maksātnespējas procesa administrators.