E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 30485
Lasīšanai: 3 minūtes

Darba apjomu nevar palielināt, ja tas nav noteikts līgumā

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
15. septembrī, 2023
Anna

Labdien! “Latvijas pastā” notiek štatu samazināšana. Es netieku atlaista, bet mani skar samazināšana. Pirmo vienošanos, ko man piedāvāja, neparakstīju, jo bija pielikts darbs un noņemta alga. Atbildēju, ka strādāšu, bet pilnu slodzi. Jau interesējos Darba inspekcijā, kas ar mani var notikt kā ar darbinieku. Saņēmu paskaidrojumu, ka kompensācija pienāktos, ja nespēj nodrošināt tādu pašu algu. Tagad, lai nemaksātu kompensāciju, atstāj to pašu slodzi, pieliek klāt vēl vairāk darbu, kas nav fiziski izdarāmi 8 stundās. Kā man rīkoties, lai nepaliktu muļķa lomā? Negribu tur vairāk strādāt.

A
atbild:
20. septembrī, 2023

Darba līgumā un/vai amata aprakstā ir noteikti darbinieka darba pienākumi. Darba likuma 56. panta trešā daļa noteic, ka darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks veiktu darba līgumā neparedzētu darbu, izņemot Darba likuma 57. pantā noteiktos gadījumus, proti: darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu.

Līdz ar to darba devējs nevar bez tiesiska pamatojuma un bez piemaksas noteikt darbiniekam vairāk darba pienākumu, nekā noteikts darba līgumā un/vai amata aprakstā.

Darba likuma 9. pants noteic, ka ir aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības, kā arī tad, ja viņš informē kompetentās iestādes vai amatpersonas par aizdomām, ka darbavietā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai administratīvs pārkāpums. Ja darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu darba devēja radītajām nelabvēlīgajām sekām, tad darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darbinieks nav sodīts vai viņam nav tieši vai netieši radītas nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.

Darba likuma 30. pants noteic, ka individuāli tiesību strīdi starp darbinieku un darba devēju, ja tie nav izšķirti uzņēmumā, izšķirami tiesā.

LV portāla publicētajā e-konsultācijā “Kā rīkoties palielināta darba apjoma un intensitātes situācijās” Valsts darba inspekcija ir sniegusi atbildes uz vairākiem jums aktuāliem jautājumiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 91 jautājumu. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas