Godinot 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta traģisko notikumu upurus 1994. gadā Daugavpilī tika uzstādīts piemiņas akmens “Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem”. Gadu gaitā šī vieta kļuvusi par nozīmīgu piemiņas punktu, kur pulcējas politiski represētie, viņu tuvinieki, skolēni un pilsētas iedzīvotāji, lai ar ziediem un svecēm pieminētu tos, izsūtītos tautiešus, kuri atdusas Sibīrijā un Latvijā.
Ozola stādīšana un iesvētīšana pie piemiņas akmens ir simbolisks solis, kas turpina šo piemiņas tradīciju, izpildot izsūtīto Daugavpiliešu vēlmi, iemiesojot tautas spēku, dzīvības nepārtrauktību un cieņu pret vēstures liecībām. Ozols, kā dabas un dzīvības spēka izpausme, kļūs par dzīvu pieminekli, kas papildinās piemiņas akmens nozīmi ar zaļojošu klusu liecību. Tas būs apliecinājums tam, ka tautas atmiņa neizgaist, bet sakņojas dziļi zemē un turpina augt.
Piemiņas vieta ar ozolu kļūs par vēl pilnīgāku izsūtīto tautiešu testamenta īstenojumu, kur nākamās paaudzes varēs smelties spēku un izpratni par mūsu tautas vēstures nozīmi.
