Apsargs ir veikala darbinieks, un viņa darba pienākumi ir noteikti darba līgumā. Pamatā veikala apsarga uzdevums ir sekot līdzi tam, lai veikalā būtu kārtība un arī pircēji justos droši. Pamanot nekārtību vai prettiesiskas darbības (piemēram, zagšanu), veikala apsargam ir tiesības un arī pienākums (ja neizdodas pārrunu ceļā atrisināt konfliktu) izsaukt policiju.

Tikai policijas darbinieki (kā valsts pilnvarotas amatpersonas) ir tiesīgi aizturēt personas un izmeklēt pārkāpumu.

Arī pircējam ir tiesības izsaukt policiju, ja apsargs izmanto fizisko spēku vai rupji izsakās vai citādi aizskar pircēju.

Ja pircējs nejauši sabojā preci, tad par to ir jāziņo veikala darbiniekam. Savukārt tas, vai prece tiešām tika sabojāta nejauši vai arī tā jau bija sabojāta pirms tam, ir jānosaka tehniskajā ekspertīzē. Preci ekspertīzei nodod veikala darbinieks, fiksējot to, un ekspertīzes rezultātus paziņo personai pa telefonu vai e-pastu. Tad personai (pircējam) ir tiesības piekrist veikala ekspertīzei un secinājumiem (piemēram, summai, kas būtu jāsamaksā par sabojāto preci, ja tāda tiks noteikta) vai arī nepiekrist un informēt par to veikala pārstāvi. Ja neizdodas savstarpēji vienoties ar veikala pārstāvi, tad savas tiesības ikviens pircējs ir tiesīgs aizsargāt, vēršoties ar iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 21.² pantā ir noteikts: “Organizējot preču pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu, jāievēro profesionālā rūpība un godīgums pret patērētāju.” Turpat likuma 26¹. pantā ir noteikts: “Jebkurš strīds, kas rodas starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, risināms pārrunu ceļā, strīda pusēm cenšoties panākt vienošanos.

Ja strīdu starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju nav iespējams atrisināt pārrunu ceļā, tad patērētājs iesniedz pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam rakstveida iesniegumu, kurā norāda:

1) savu vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju;

2) iesnieguma iesniegšanas datumu;

3) strīda būtību, savu prasījumu un tā pamatojumu.”

Gan komersantam, gan pircējam ir saistošs Civillikuma 1635. pantā noteiktais: “Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.”

Proti, ja pircējs ir sabojājis preci, tad viņam ir jāatlīdzina radītais kaitējums. Savukārt komersants nav tiesīgs prasīt no pircēja vairāk par radīto kaitējumu.