Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nomājam zemi no pašvaldības dārziņa izveidei. Ir līgums. Uz nomātās zemes atrodas lietotas dārziņu būves – vecs namiņš un nojumīte. Īpašnieki nav zināmi, ar iepriekšējiem lietotājiem nomas līgumi tika pārtraukti pirms vairāk nekā 10 gadiem. Īpašumu remontējot, ieguldīti līdzekļi, jo te ir atļautas vasaras ēkas līdz 10 m2. Vai šis namiņš tagad atzīstams par mūsu īpašumu un vai uz to var pretendēt persona, kura apgalvo, ka pirms 14 gadiem nopirkusi šo namiņu? Dokumentu, kas to apliecina, nav. Zeme vienmēr ir piederējusi pašvaldībai. Nekas nav reģistrēts zemesgrāmatās. Paldies!
Attiecībā uz būvju, kas šajā gadījumā atrodas uz pašvaldības īpašumā esošas zemes, piederību primāri būtu piemērojams vispārējais Civillikuma 968. pants, kas paredz – uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Tātad pašvaldība kā zemes īpašnieks varētu pretendēt uz šo ēku īpašuma tiesībām. Tiesa, ne vienmēr zeme un ēkas pieder vienam īpašniekam. Likums paredz izņēmumu no vispārējās kārtības, proti, tā dēvēto dalīto īpašumu.
Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmā daļa noteic, ka Civillikuma 968. panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:
Minētā likuma 14. panta otrā daļa precizē, ka ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968. pantam. Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem.
Tādējādi, neredzot nekādus ar minētajām ēkām saistītos datus, jāsecina, ka šīs ēkas pēc vispārējā regulējuma pieder pašvaldībai kā zemes īpašniecei vai arī tās kā patstāvīgi īpašuma objekti pieder kādai trešajai personai. Tomēr nevienā no minētajiem gadījumiem nevar pieņemt, ka ēkas varētu būt zemesgabala nomnieka īpašumā uz tā pamata, ka nomniekam ar pašvaldību ir noslēgts šīs zemes nomas līgums, jo nomas attiecības nomniekam pašas par sevi nerada īpašuma tiesības ne uz nomāto zemi, ne uz tās esošajām ēkām.
No jautājuma noprotams, ka ir kāda trešā persona, kas apgalvo, ka uz nomātās zemes esošās ēkas ir šīs personas īpašums. Šādā gadījumā trešajai personai jautājums par ēku īpašuma tiesībām būs jārisina nevis ar zemes nomnieku, bet tikai ar zemes īpašnieku, proti, pašvaldību. Ja iespējamā ēku īpašuma tiesību strīda rezultātā zemes nomnieka tiesības lietot nomāto zemi daļēji vai pilnībā tiktu ietekmētas, zemes nomniekam pastāv iespēja celt prasību par nodarītajiem zaudējumiem saskaņā ar Civillikuma 2132. pantu. Tāpat šādā gadījumā ir apsveramas nomnieka tiesības prasīt nepieciešamo un derīgo izdevumu atlīdzināšanu par nomnieka lietai (ēkām) taisītajiem izdevumiem (ēku remontā ieguldītajiem līdzekļiem). Saskaņā ar Civillikuma 2140. pantu nepieciešamie un derīgie izdevumi, ko nomnieks vai īrnieks taisījis lietai, iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina viņam pēc vispārējiem noteikumiem par izdevumu atlīdzību (866. un turpmākie panti).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
