Labdien! Kaimiņiene uz sava zemesgabala atklāja lavandu parku atpūtai, fotosesijām, piknikiem. Uz viņai piederošā zemesgabala ir neliela mājiņa, aprīkojums fotosesijām, lavandu lauks un siltumnīca. Zemesgabals ir apžogots pēc perimetra ar žogu. Visi apmeklētāji atbrauc ar mašīnām un novieto tās gar visu žogu, uz mana un kaimiņienes zemesgabala zāles. Gandrīz visi apmeklētāji ir ar maziem bērniem. Kaimiņienes teritorijā ir vistu kūts ar vistām, kuras pastaigājas visā teritorijā. Fotosesiju laikā bērni fotografējas ar vistām. Starp mūsu zemesgabaliem ir servitūta ceļš. Pie kaimiņienes visu laiku brauc apmeklētāji, skaļi sarunājas, smejas, bērni raud, līdz ar to visu dienu traucē man un maniem ģimenes locekļiem atpūsties. Mēģinājām parunāt ar kaimiņieni un paskaidrojām, ka viņa ar savu saimniecisko darbību mums traucē, bet viņa atteicās pieņemt jebkādu kompromisu. Vai kaimiņienei bija nepieciešams saimnieciskās darbības uzsākšanai saņemt kāda dienesta atļauju? Vai viņa drīkst nodarboties ar saimniecisko darbību bez saskaņošanas ar kaimiņiem, tas ir, bez manas piekrišanas? Abiem zemesgabaliem (manam un kaimiņienes) ir apgrūtinājumi – aizsargājamo ainavu apvidus “Augšzeme”, servitūta ceļš. Viņai piederošais zemesgabals nav aprīkots ar ūdeni, elektrību un tualetēm. Kādiem dienestiem ir jākontrolē iespējamie pārkāpumi, kas saistīti ar lavandu parka atklāšanu? Paldies!
Ja fiziskā persona regulāri sniedz pakalpojumus par atlīdzību, ir jāreģistrē saimnieciskā darbība. Ar kaimiņiem tā nav jāsaskaņo.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 221 “Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšzeme” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” katrai no šī apvidus zonām noteikti konkrēti ierobežojumi darbībām tajās, nepieciešamo atļauju saņemšanas situācijas, kā arī iestādes, kas tās izsniedz.
Ja uzskatāt, ka troksnis, ko rada kaimiņi, pastāvīgi ir pārāk liels, par miera traucēšanu varat vērsties ar iesniegumu policijā.
Trokšņošana tiešā veidā nav aizliegta, taču trokšņotājus var saukt pie atbildības par sīko huligānismu. Savukārt, lai konstatētu sīko huligānismu, jākonstatē necieņa pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru. Saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. panta pirmo daļu ir paredzēta administratīvā atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību (sīkais huligānisms). Tas nozīmē, ka, saņemot izsaukumu par trokšņošanu, policija katru situāciju vērtē individuāli. Piemēram, bērnu raudāšana diez vai varētu tikt uzskatīta par tīšu miera traucēšanu.
Pieļaujamo trokšņa līmeņu robežvērtības ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”. MK noteikumu 11. punkts nosaka: “Trokšņa mērījumus atbilstoši šo noteikumu 1. un 3. pielikumā minētajiem nosacījumiem veic laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētas laboratorijas.”
Civillikuma 1130. pants noteic, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu. Ja ceļa servitūtā nav iekļauti īpaši ierobežojumi tā izmantošanai (piemēram, nav uzstādītas apstāšanās un stāvēšanas aizlieguma ceļa zīmes), ceļa izmantošana neaprobežojas tikai ar piebraukšanu pie īpašuma. Katram, kam pieder servitūta tiesība, tā jāizlieto taisnprātīgi, turklāt saudzējot pēc iespējas cita īpašuma tiesību (Civillikuma 1139. pants).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
