Ar mantojuma iegūšanu līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām (702. pants un turpmākie panti) uz mantinieku pāriet arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās. Tomēr uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītajā termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas dzēš, izdodot mantojuma apliecību vai Eiropas mantošanas apliecību vai taisot aktu par mantojuma lietas izbeigšanu (Civillikuma 705. pants).

Saskaņā ar Civillikuma 707. pantu mantojuma atstājēja kreditoriem jāvēršas ar saviem prasījumiem pie mantinieka, kuram, ja no mantojuma nepietiek, jāsamaksā parādi no savas paša mantas, bet citādā ziņā, samaksājot šos parādus, jāievēro mantojuma atstājēja noteikumi.

No 707. pantā uzliktā pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesību, t. i., likumā noteiktajā laikā sastāda visa mantojuma inventāru (tādā gadījumā par parādiem atbildot tikai mantojuma vērtībā).

Savukārt atbilstoši Civillikuma 689. pantam neviens nav spiests pieņemt viņam piekritušo mantojumu, bet katrs pēc patikas to var pieņemt vai atraidīt. Atraidīt mantojumu nevar vienīgi līgumiskais mantinieks, ja viņš šo tiesību sev noteikti nav pielīdzis.

Ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij.

Ieteicams konsultēties ar zvērinātu notāru, lai precīzi saprastu savas iespējas un rīcības sekas konkrētajā gadījumā.