LV portāls
Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jautājums par dalīto īpašumu. Man pieder zeme, citai personai – ēkas uz tās. Atbilstoši .. (īsti nezinu juridisko pamatojumu) .. kundzei ir jāmaksā man 4% no kadastrālās vērtības par šīs zemes izmantošanu. Pagājušajā gadā kundze atteicās maksāt, jo es nevaru izrakstīt kvīti. Tā kā esmu tikai privātpersona, tad man nav kvīšu grāmatiņas, taču, ja pareizi saprotu, tad tas neatbrīvo zemes lietotāju no šī maksājuma. Ja es neesmu laikus samaksājusi nekustamā īpašuma nodokli, tad man tiek uzlikta soda nauda. Vai es šajā situācijā varu pieprasīt soda naudu no zemes lietotāja, un, ja varu, tad kāda tā ir? Un ko darīt, ja arī turpmāk kundze nemaksās?
Ja tās ir piespiedu dalītā īpašuma attiecības, tad kopš 2022. gada zemes nomas maksājumu aizstāj zemes likumiskās lietošanas tiesības, un maksājums noteikts 4% gadā no kadastrālās vērtības, bet ne mazāk par 50 eiro gadā.
Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trijos posmos:
Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” izbeidz piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Piespiedu nomas attiecību vietā dalītā īpašumā zemes un patstāvīgo būvju īpašnieku attiecības regulē jauns tiesību institūts “likumiskās zemes lietošanas tiesības”.
Likumisko zemes lietošanas tiesību galvenā atšķirība no piespiedu nomas ir tā, ka likumiskās zemes lietošanas tiesības ir noteiktas likumā un to izpildei nav vajadzīgs pušu starpā noslēgts līgums. Iepriekš likumi paredzēja, ka starp pusēm pastāv noma, un noteica tām vienoties par nomas maksu un visiem pārējiem jautājumiem. Būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām.
Ja zemes īpašnieks ir zināms, sasniedzams un ir zināma lietošanā esošās zemes platība, tad zemes lietošanas maksas samaksa ir jānodrošina ēkas īpašniekam pašam, negaidot, kad zemes īpašnieks uzsāks kādas darbības. Proti, ēkas īpašnieks pats aprēķina maksas apmēru un nodrošina tās samaksu atbilstoši likumā noteiktajiem termiņiem. Likumiskā maksa ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu. Ir iespējams vienoties par citiem maksāšanas termiņiem, ja abas puses to vēlas.
Piespiedu nomas reforma paredz nelabvēlīgas sekas gadījumos, kad būves īpašnieks nepamatoti nepilda savus pienākumus.
Ja zemes īpašnieks ir zināms un sasniedzams, kā arī ir zināma lietošanā esošās zemes platība, tieši būves īpašniekam ir jānodrošina maksas samaksa. Samaksas termiņa nepamatota nokavēšana veido parādnieka nokavējumu (Civillikuma 1651.–1668. pants). Parādnieka nokavējums nevar iestāties, ja pats zemes īpašnieks nav sasniedzams, izvairās no komunikācijas vai nepieņem saistības izpildījumu (tas ir kreditora nokavējums).
Ja zemes lietotājs nepilda savas saistības, tad zemes īpašnieks var vērsties ar prasību tiesā, prasot arī atbildību par papildu izmaksām.
Prasījumi par likumiskās zemes lietošanas maksas samaksu un ar to saistītajiem blakus prasījumiem noilgst triju gadu laikā.
Lai izlemtu, kā rīkoties, jums ar dokumentiem jāvēršas pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
