Darba dienas pārcelšana rada sekas, īpaši atvaļinājuma izmantošanas kontekstā. 2023. gadā no 5. maija uz 20. maiju pārceltā darba diena ir uzskatāma par darba dienu. Ja darbiniekam šajā laikā (sestdienā, 20. maijā) bija atvaļinājums, darba devējs šo dienu uzskatīja par darba dienu un saskaņā ar Darba likuma 75. panta astotās daļas regulējumu apmaksāja. Tādējādi izveidojās situācija, ka divu kalendāra nedēļu atvaļinājuma laikā ir izmantots par vienu apmaksātu atvaļinājuma dienu vairāk nekā situācijā, ja darba diena nebūtu pārcelta.

Darba likuma 149. panta pirmā daļa vispārēji paredz, ka darbiniekam ir tiesības uz ikgadēju darba devēja apmaksātu ne mazāk kā četru kalendāra nedēļu ilgu atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas.

Valsts un pašvaldības darbinieku, amatpersonu atlīdzības likuma 41. pants nosaka, ka ir “aizliegts palielināt apmaksājamo darba dienu skaitu” – piecu darba dienu nedēļas gadījumā – 20 darba dienas. Tomēr šī likuma komentāros ir norādīts, ka aizliegums nav tulkojams absolūti, jo var būt gadījumi, kad tas pamatotu iemeslu dēļ ir jādara, piemēram, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku diena, kas iekrīt sestdienā vai svētdienā, un darbiniekam nav noteikta piecu darba dienu nedēļa, proti, darbiniekam pastāvētu iespēja strādāt kādā no šīm dienām, u. c. gadījumos.