Saeima ir vienīgā valsts institūcija, kurai ir tiesības pieņemt likumus. Savukārt likumprojektu izskatīšanai Saeimā var iesniegt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā piecu deputātu sastāvā, un Satversmē paredzētajos gadījumos – viena desmitā daļa vēlētāju (par šo plašāks skaidrojums ir pieejams LV portāla rakstā “Kas ir vēlētāju likumdošanas iniciatīva”).

Likumprojektu parasti izstrādā konkrēta ministrija, valsts institūcija vai Saeima. Par to, kā top likums, ir detalizēti aprakstīts LV portāla rakstā ar identisku nosaukumu “Kā top likums?”.

Gadījumos, kad konkrētā likuma norma pārkāpj vai ir pretrunā ar cita likuma normu, ir jāvadās pēc Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas, kas nosaka: “Ja konstatē pretrunu starp:

• dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks;
• vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma;
• vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro jaunāko tiesību normu (noteicošais ir tiesību normas pieņemšanas datums);
• vienāda juridiska spēka jaunāku vispārējo tiesību normu un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākas vispārējās tiesību normas mērķi.”

Savukārt normatīvo aktu hierarhija ir noteikta Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta pirmajā daļā:

• Satversme;
• likumi;
• Ministru kabineta noteikumi;
• pašvaldību saistošie noteikumi.

Lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei izskata Satversmes tiesa Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktās kompetences ietvaros.