Ja tiesā neatzinu morālo kaitējumu, vai šajā daļā varēja nepārbaudīt pierādījumus?
Kriminālprocesa likuma 499. pantā ir noteikta kārtība pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai.
Saskaņā ar minētā panta pirmo daļu tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu tikai ar nosacījumu, ka:
Atbilstoši panta otrajai daļai, pirms izlemt jautājuma par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa noskaidro prokurora, personas, kas īsteno aizstāvību, cietušā un viņa pārstāvja, un kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka, kura mantai uzlikts arests, viedokli par to, kā arī izskaidro viņiem pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas. Ja apsūdzētais nepiekrīt tikai kaitējuma kompensācijas apmēram un ja šis apmērs neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, tiesa var pārbaudīt pierādījumus tikai jautājumā par kompensācijas apmēru.
Ja morālais kaitējums tiesas sēdē netika atzīts, tad tiesai bija pienākums pārbaudīt pierādījumus daļā par morālo kaitējumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
