Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmajai daļai ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Tiesu praksē ir atzīts, ka ceļa zīme ir uzskatāma par vispārīgo administratīvo aktu, proti, tā satur vispārēju regulējumu, jo no jebkura satiksmes dalībnieka, kurš ir tās darbības zonā, tā prasa noteiktu uzvedību. Ceļa zīme kā administratīvais akts ir uzskatāma par paziņotu katram konkrētam satiksmes dalībniekam ar brīdi, kad satiksmes dalībnieks ir tai pietuvojies pietiekami tuvu, lai varētu to ieraudzīt. Šajā brīdī ceļa zīme kā uz konkrēto tai pietuvojušos personu izdotais administratīvais akts stājas spēkā un rada šai personai tiesisku pienākumu.

No minētā nenoliedzami izriet tas, ka ceļa zīme ir spēkā, ja tā ir redzama. Līdz ar to, ja brīdī, kad automašīna tika novietota stāvēšanai, pagaidu ceļa zīmes nebija un par šo faktu iegūstami attiecīgi pierādījumi, tad konstatējams pamats naudas soda atcelšanai.

Vienlaikus vēršu uzmanību, ka parasti pagaidu ceļa zīmes, kas kādā konkrētā dienā aizliedz novietot automašīnas stāvēšanai, tiek novietotas vairākas dienas pirms plānotās ielu seguma tīrīšanas. Līdz ar to, vērtējot iespēju atcelt attiecīgo lēmumu par naudas soda piemērošanu, būtu jāvērtē arī tas, vai pagaidu ceļa zīme par plānotajām satiksmes organizācijas izmaiņām ir tikusi uzstādīta laikus (vairākas dienas iepriekš), turklāt tas jāvērtē kopsakarā arī ar to, vai attiecīgā automašīna nav tikusi novietota, pārkāpjot Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 118. punktu, kas aizliedz ilgstoši atstāt transportlīdzekli uz ceļa.