Atbilstoši Civillikuma 146. panta otrajai daļai par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums). Tātad bērna dzimšanas apliecībā kā bērna tēvs tiks ierakstīts bērna mātes pašreizējais vīrs.

Ja paternitāte ir noteikta pēc paternitātes pieņēmuma, vienīgā iespēja anulēt šādu ierakstu dzimšanas reģistrā ir tiesas lēmums atbilstoši Civillikuma 148. pantam, kas paredz, ka paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesā. Paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana ir samērojama ar bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi.

Personas, kuras ir tiesīgas apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, noteiktas Civillikuma 149. pantā. Paternitātes pieņēmumu, ievērojot Civilprocesa likuma 246. panta noteikumus, ir tiesīgs apstrīdēt:

• bērna mātes vīrs divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa;
• bērna māte – divu gadu laikā no dienas, kad viņa uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti;
• pats bērns divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas;
• vīra vecāki divu gadu laikā no dienas, kad viņi uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņu dēla, ja viņš ir miris un līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu;
• persona, kura sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, divu gadu laikā no bērna piedzimšanas, ja bērna māte ir mirusi dzemdībās vai bērna māte un bērna mātes vīrs dzīvo šķirti vismaz 306 dienas pirms bērna piedzimšanas (izņemot gadījumus, ja bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā).

Noilguma institūts civiltiesībās ir veidots ar mērķi novērst ilgstošu nenoteiktību mantiskajās attiecībās un radīt skaidrību par tiesībām un pienākumiem. Tāpat tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu ir personiskas. Tās nepāriet uz mirušā mantiniekiem. Izņēmums ir tad, ja persona pati ir cēlusi šādu prasību tiesā un mirusi pirms tiesas lēmuma pieņemšanas. Tādā gadījumā mantinieki celto prasību var turpināt.

Civillikuma 149. pants paredz divu gadu termiņu prasības celšanai. Šis termiņš nav atjaunojams.

Iespējams, ka jūsu situācijā ir iestājies noilgums prasības celšanai. Jāizvērtē personu loks, kas ir tiesīgas celt paternitātes prasību (Civillikuma 149. pants, Civilprocesa likuma 246. pants).