Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot, tā tas ir noteikts Civillikuma 1635. pantā. Tātad kaimiņam ir visas tiesības prasīt atlīdzināt viņam nodarītos zaudējumus, arī vērsties policijā, ja neizdodas vienoties.

Tiesības prasīt atlīdzināt viņam nodarītos zaudējumus ir arī tad, ja tie nodarīti neuzmanības dēļ.

Civillikuma 1645. un 1646. pantā noteikts: rupja neuzmanība pieļauta tad, ja kāds rīkojas augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi vai mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša, vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam nezināmi. Zaudējumu atlīdzības un citu civiltiesisku seku ziņā rupja neuzmanība pilnīgi pielīdzināma ļaunam nolūkam.

Par vieglu neuzmanību atzīstams tās rūpības un čaklības trūkums, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam.

Lai miermīlīgi atrisinātu situāciju, jums būtu jāsazinās ar pircēju un jāinformē par nodarītajiem zaudējumiem.

Ja pircējs nepiekrīt atlīdzināt zaudējumus, tad vienīgā iespēja ir vērsties policijā un pēc tam tiesā prasīt viņam atlīdzināt nodarītos zaudējumus civiltiesiskajā kārtībā.

Šajā situācijā, ja jūs atzīs par liecinieku, tad jums būs jāliecina (jāsniedz informācija par šo gadījumu policijā) un jāsadarbojas ar policiju.