ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu piešķir, ja persona no pieteikuma iesniegšanas brīža pēdējos piecus gadus ir nepārtraukti un likumīgi dzīvojusi tās teritorijā, pieļaujot personas prombūtni ne ilgāk kā sešus secīgus mēnešus vai desmit mēnešus kopumā. Prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (personas slimība, nepārvaramas varas iestāšanās u. tml.). ES zilās kartes turētājam prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās iemesls ir saimnieciskās darbības veikšana darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā vai brīvprātīgā dienesta pildīšana, vai studēšana savā izcelsmes valstī un prombūtne no ES nav bijusi ilgāka par 12 secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 18 mēnešus. Nepārtrauktās uzturēšanās laikā ieskaita laiku, kuru Latvijas nepilsonis uzturējies citā ES dalībvalstī, ja tas nav bijis ilgāks par pieciem gadiem. 

Tāpat personai, kas vēlas iegūt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, jāpierāda pietiekami iztikas līdzekļi gan sevis, gan ģimenes locekļu nodrošināšanai. Turklāt iztikas nodrošinājumam jābūt stabilam un regulāram, proti, pēdējos 12 mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas personai jābūt saņēmušai vismaz valstī noteikto minimālo algu, par kuru ir maksāti nodokļi. Par pietiekamu nodrošinājumu tiek uzskatīta arī pensija.

Ņemot vērā, ka viens no direktīvas mērķiem ir noteiktu laiku dalībvalstī nodzīvojušo trešo valstu pilsoņu integrācija, ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai nepieciešamas arī valsts valodas zināšanas. Cilvēkiem, kas vēlas iegūt šo statusu, jāapliecina valsts valodas prasme vismaz A2 līmenī.

Tātad ar to vien, ka persona ir precēta ar Latvijas pilsoni vai bērni ir Latvijas pilsoņi, nepietiek, lai iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu.