Darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktu, ja viņš konstatē, ka darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ nav veicis darbu:

• vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja bijusi nepārtraukta;

vai

• vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Darbnespējas periodā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis ir darba vides faktoru iedarbība vai arodslimība.

Tātad Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktā darba devējam skaidri ir noteikti divi kritēriji - darbnespējas ilgums un iemesls, kas jāņem vērā, vērtējot šīs normas piemērošanu. Turklāt Darba likumā darba devējam nav paredzēts obligāts pienākums uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja pastāv apstākļi, kas atbilst Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punkta tiesiskajam sastāvam -  uzteikums ir darba devēja tiesība, par kuras izmantošanu viņš var brīvi lemt.

Tas nozīmē, ka tikai pats darba devējs nosaka, vai un kā viņš uzteiks darba līgumu konkrētajam darbiniekam.