Saskaņā ar Autortiesību likuma 8. pantu persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publiskota vai publicēta darba vai reproducēta darba, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais.

Ja darbs ir publiskots vai publicēts, nenorādot autoru, autora vārdā un interesēs darbojas redaktors, bet, ja arī redaktors nav norādīts, – izdevējs vai autora pilnvarota persona. Šis nosacījums ir spēkā līdz brīdim, kad darba autors atklāj savu personību un piesaka autorību.

Atbilstoši likuma 14. panta pirmās daļas 1. punktam darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz autorību – tiesības tikt atzītam par autoru.

Autortiesību likuma 2. pants paredz, ka autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts. Autortiesības ir attiecināmas uz likuma 4. pantā minētajiem darbiem, arī nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida. Jānorāda, ka autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana vai reģistrēšanās Valsts ieņēmumu dienestā.

Saskaņā ar Autortiesību likumu autortiesības aptver gan tiesības kontrolēt autoru darbu izmantošanu (mantiskās tiesības), gan personiskās tiesības, piemēram, uz autorību. Autora mantiskās tiesības ir, piemēram, tiesības atļaut vai aizliegt darbu kopēšanu, publisku izpildīšanu, izplatīšanu, pārveidošanu. Autora personiskās tiesības ietver tiesības norādīt savu vārdu vai pseidonīmu, pieņemt lēmumu par darba publicēšanu, pieprasīt sava darba negrozāmību un citas darbības, kas pirms darba izmantošanas ir jāsaskaņo ar darba autoru.