Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Pēc dzīvokļa iegādes (uz kopējā zemesgabala atrodas divas daudzdzīvokļu mājas), mainot apsaimniekotāju, atklājās, ka otrai mājai viens dzīvoklis ir parādā par komunālajiem pakalpojumiem. Parāds izveidojās, kad dzīvoklis bija pašvaldības īpašums un nodots lietošanā personai, kura nemaksāja. Pērn dzīvokli pārdeva izsolē, saprotams, ka jaunais īpašnieks parādu nepārņem. Kam tagad ir jānomaksā šis parāds – personai, kurai tika piešķirts pašvaldības dzīvoklis (piedzīt nereāli), pašvaldībai vai īpašnieku kopībai (vienai vai abām mājām)? Vai parāds attiecas uz dzīvokļu īpašniekiem, kuri citus dzīvokļus iegādājās pēc parādnieka dzīvokļa pārdošanas izsolē?
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pants nosaka, ka pārvaldnieka pienākums ir kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus par pārvaldniekam uzdotajām pārvaldīšanas darbībām, tai skaitā – ja saskaņā ar šā likuma 17.3 panta otro daļu dzīvojamās mājas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu veikt šos maksājumus ar pārvaldnieka starpniecību – par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Maksājumu kontrole ietver pienākumu:
Tātad pārvaldniekam ir jāsniedz tiesā prasība pret dzīvokļa īpašnieku par maksājumu izpildi.
LV portāls ir rakstījis, ka pārvaldniekam ir pienākums norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem tieši tādā apmērā, kādā maksājumi saņemti no dzīvokļu īpašniekiem. Ja norēķini nav veikti pilnībā, veidojas parāds par mājai piegādāto pakalpojumu. Pakalpojuma sniedzējam, piemēram, SIA “Rīgas ūdens”, klients ir nevis individuāli dzīvokļa īpašnieks, bet visa daudzdzīvokļu māja, tādēļ atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parādsaistības ir attiecināmas uz visu dzīvojamo māju, tomēr parādsaistības ir jāsedz konkrētā dzīvokļa īpašniekam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
