Saskaņā ar Civillikuma trešās daļas (“Lietu tiesības”) 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Līdz ar to mantojuma tiesības ir attiecināmas tikai uz īpašnieka atstāto mantojumu. Kā tas norādīts jautājumā, īpašums piederēja SIA, nevis mantojuma atstājējam, tādējādi runa var būt tikai par kapitāldaļu (daļu) mantošanu. Iespējams, SIA piederošais īpašums pārgāja īpašumā uz citas īpašumtiesību pārejas pamata (piem., pirkuma darījums).

Pamatojoties uz Komerclikuma 191. panta pirmo daļu, dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļa pāriet mantojumā viņa mantiniekiem, ja statūtos nav noteikts, ka daļa pāriet sabiedrībai. Ja statūtos paredzēts, ka mirušā dalībnieka daļa pāriet sabiedrībai, tad sabiedrībai ir pienākums izmaksāt mantiniekiem vai (Civillikuma 416. pantā minētajā gadījumā) valstij atlīdzību atbilstoši tai likvidācijas kvotai, kuru saņemtu mirušais dalībnieks mantojuma atklāšanās brīdī.

Atbilstoši Komerclikuma 191. panta otrajai daļai – daļas, kurām nav mantinieku, saskaņā ar Civillikuma 416. pantā noteikto uzskatāmas par bezmantinieku mantu un piekrīt valstij. Likumā noteiktos gadījumos bezmantinieka manta piekrīt pašvaldībai.