Gadījumos, kad līguma mērķis ir saņemt praktiski pielietojamu informāciju, kura ir apkopojama atbilstoši iepriekš skaidri noteiktiem mērķiem, vai praktisku konkrēta jautājuma risinājumu, piemēram, konkrēta uzdevuma veikšanai, ceļojumu maršrutu izstrādei, gida pakalpojumiem, ieteiktu slēgt uzņēmuma līgumu. Slēdzot uzņēmuma līgumu par šāda veida darba uzdevumiem, ieteicams uzņēmuma līgumā iekļaut noteikumus par autortiesībām uz darbu un pasūtītāja tiesībām izmantot darbu.

Atbilstoši Civillikuma 2212. pantam ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Uzņēmuma līgumā darba rezultāts noteikts konkrēti (piemēram, izstrādāt mācību materiālu vai kādu pētījumu, vai ceļojuma maršrutu). Uzņēmuma līguma izpildi persona veic, izmantojot savus resursus (telpas, iekārtas) un savu darba spēku. Uzņēmējs patstāvīgi organizē savu darbu.

Pēc tiesiskā regulējuma autoratlīdzības līgums ir tuvs uzņēmuma līgumam. Tomēr autoratlīdzības līgumu būtu juridiski korekti slēgt tikai tad, ja līguma rezultātā radītais objekts ir autortiesību objekts un līguma mērķis ir šāda autortiesību objekta radīšana un nodošana pasūtītājam (pasūtītājs saņem nodevumu).

Analizējot, vai objekts ir ar autortiesībām aizsargājams, ir jāņem vērā šādi aspekti, ko paredz Autortiesību likums:

• likuma 1. panta 1. apakšpunkts nosaka, ka autors ir fiziska persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs;
• literatūras, zinātnes vai mākslas jomā Autortiesību likuma 4. pants uzskaita darbus, kuri ir ar autortiesībām aizsargājami, neatkarīgi no izpausmes formas un veida, piemēram, literārie darbi – grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi u. c. Autortiesību likuma 5. pants nosaka, ka arī atvasinātie darbi (piemēram, ziņojumi, referāti, tulkojumi, apskati, darbu krājumi) var būt ar autortiesībām aizsargājami;
• likuma 6. pants nosaka, kādi darbi netiek aizsargāti.

Līdz ar to ir jāvērtē, vai attiecīgais darbs ir aizsargājams darbs Autortiesību likuma izpratnē. Likums paredz, ka ar autortiesībām aizsargātam darbam ir jātop autora “radošās darbības rezultātā”. Tādējādi var uzskatīt, ka jaunrade jeb darba oriģinalitāte ir pamatkritērijs tam, lai noteiktu, vai attiecībā uz šo darbu var tikt slēgts autoratlīdzības līgums. Ja ir paveikta vienkārša informācijas apkopošana (kompilācija) vai arī tehniska informācijas apstrāde, tā nebūs darba oriģinalitāte jeb jaunrade.

Apstāklis, ka darba radīšanai ir nepieciešama intelektuāla piepūle, automātiski nenozīmēs, ka šīs intelektuālās darbības rezultāts tiek uzskatīts par darbu, kuru aizsargā ar autortiesībām.

Ņemot vērā minēto, tas, vai attiecībā uz konkrēto darba uzdevumu ir slēdzams autoratlīdzības līgums, ir vērtējams katrā konkrētajā gadījumā, izvērtējot attiecīgā pasūtījuma saturu un veidu.

Savukārt, ja ar līgumu izpildītājam tiek uzticēts izveidot mācību materiālus, izstrādāt rokasgrāmatas, brošūras vai citus informatīvus materiālus (pasūtītājam tiek sagatavots nodevums), par šādu darbu būtu pareizi slēgt autoratlīdzības līgumu.

Autoratlīdzības līguma būtiskās sastāvdaļas ir līdzīgas uzņēmuma līguma nozīmīgajām sastāvdaļām. Tomēr autoratlīdzības līgumā vienmēr ir nepieciešams iekļaut papildu noteikumus par autora mantiskajām tiesībām.

Piemēram, ir būtiski autoratlīdzības līgumā atrunāt, vai mantiskās autora tiesības pāriet no autora uz pasūtītāju, kādiem mērķiem pasūtītājs darbu ir tiesīgs izmantot, kādi ierobežojumi tiek noteikti autoram un/vai pasūtītājam uz darba turpmāku izmantošanu.