Vispārēji pacienta tiesības ir regulētas Pacientu tiesību likuma 15. pantā.

Tomēr tiesību akti detalizēti nereglamentē, kur sasirgušais vai traumu guvušais, kuram ārsts izsniedzis darbnespējas lapu, drīkst un kur nedrīkst doties.

MK noteikumu Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 10. punkts nosaka, ka darbnespējas lapu ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs izsniedz pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā. Tādējādi par personas ārstēšanas režīma noteikšanu atbildīgs ir ārstējošais ārsts, kurš darbnespējas lapu izsniedzis.

Ja jums ir nepieciešams noskaidrot, kādas ir jūsu tiesības darbnespējas lapas laikā apmeklēt kursus, kultūras pasākumus u. c. publiskas vietas, jums tas jāvaicā savam ārstam.

Jāņem vērā, ka ārstniecības iestādēs izsniegto darbnespējas lapu pamatotību kontrolē Veselības inspekcija.

Iepriekš minēto noteikumu 25. punktā ir norādīts, ka personu (t. sk. darba devēja) sūdzības par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību izskata ārstniecības iestādes vadītājs un Veselības inspekcija. Iesniedzot sūdzību par darbnespējas lapas izsniegšanu, persona norāda apstākļus, kas ļauj apšaubīt darbnespējas lapas izsniegšanas pamatotību.

Ja darba devējam rodas šaubas par darbnespējas lapas izsniegšanas pamatotību, ar iesniegumu ir jāvēršas Veselības inspekcijā. Veselības inspekcija, veicot ekspertīzes un sniedzot atzinumus par darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādē, izvērtēs, vai konkrētajā gadījumā konstatēto pārkāpumu dēļ darbnespējas lapu nepieciešams atzīt par nepamatoti izsniegtu.