Grāmatvedības likuma 37. pants noteic, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi aizliegts būt tādai fiziskajai personai, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība, vai tādai fiziskajai personai, kurai pēdējā gada laikā ir anulēta ārpakalpojuma grāmatveža licence par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem. Šāda fiziskā persona nedrīkst ieņemt vadošus amatus vai būt par patiesā labuma guvēju ārpakalpojuma grāmatvedim.

Attiecībā uz personu, kura ir sodīta administratīvā pārkāpuma vai kriminālprocesa ietvaros un grāmatvedību veic, pamatojoties uz darba līgumu (nesniedz ārpakalpojumu), likums vispārīgi nenoteic ierobežojumus. Tomēr, ja grāmatvedis tiešās valsts pārvaldes iestādē vienlaikus veic amata pienākumus, kas piekritīgi ierēdnim (sk. Valsts civildienesta likuma 3. panta pirmo daļu), uz personu ir attiecināma Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmā daļa, kas cita starpā paredz, ka par ierēdni drīkst būt persona, kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai kura ir reabilitēta, vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība.

Tāpat jāņem vērā, ka grāmatvedim valsts vai pašvaldības institūcijā var būt nepieciešama atļauja pieejai valsts noslēpumam. Šajā sakarā norādāms, ka likuma “Par valsts noslēpumu” 9. panta trešā daļa noteic, ka pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura cita starpā ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, vai arī ir notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, atbrīvojot no soda.