Dzīvokļu īpašnieku kopībai vispirms būtu jāpārliecinās, ka pārvaldnieks tiešām nav veicis maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem. Ja tas tā ir, tad ir jāvēršas ar iesniegumu tiesībsargājošajās institūcijās. Naudas piesavināšanās ir kriminālnoziegums. Ja pārvaldnieks ir izdarījis noziegumu, dzīvokļu īpašniekiem tiesas ceļā jāprasa atlīdzināt zaudējumus.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pants nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tai skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķu šā likuma 6. pantā noteikto pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam. Uzdoto darbību izpildē pārvaldnieks attiecībās ar dzīvojamās mājas īpašnieku kļūst par pakalpojumu sniedzēju šā likuma izpratnē, izņemot gadījumu, kad tas saņēmis pilnvarojumu slēgt līgumu dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā.

Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Ja pārvaldnieks nav samaksājis mājas rēķinus par atkritumu izvešanu un ūdeni, likuma izpratnē saistības nav izpildījuši dzīvokļu īpašnieki.