Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 5.panta pirmo daļu – maternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, ja sieviete neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbināta sieviete zaudē ienākumus.

Tas nozīmē, ja sieviete ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai arī papildus ir pašnodarbināta, tiesības saņemt maternitātes pabalstu būs tikai tad, ja grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodā, par kuru ir izsniegta darbnespējas lapa B, netiks gūti ienākumi strādājot vai veicot saimniecisko darbību kā pašnodarbinātai.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), nosakot tiesības un piešķirot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus, ņem vērā sociāli apdrošinātās personas statusu - to vai persona ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

Apstāklis – kāda līguma forma saista vienu un otru pusi, vienojoties par darba izpildi, darba samaksu u.c., neietekmē pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību. Tās ir darba devēja un darba ņēmēja attiecības vai arī pasūtītāja un izpildītāja attiecības (pakalpojuma vai uzņēmuma līguma gadījumā).

 Ja izpildot pakalpojuma līgumā paredzēto, grūtniecības un/vai dzemdību atvaļinājuma laikā gūsiet ienākumus kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā (pēc līgumā paredzētā par to, kurš veiks nodokļu nomaksu - pasūtītājs vai izpildītājs) un VSAA saņems informāciju par gūtajiem ienākumiem no Valsts ieņēmumu dienesta - par šo periodu nebūs tiesības saņemt maternitātes pabalstu.