Atbilde uz šo jautājumu rodama likumā “Par dzīvojamo telpu īri”:

“9. pants. Īrnieka tiesības iemitināt dzīvojamā telpā ģimenes locekļus un citas personas

Īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

10. pants. Īrnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu tiesības un pienākumi

Personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā.

Īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.”

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš sniedz šādu komentāru: “Likumā ir noteikts, ka par ģimenes locekļu iemitināšanu rakstveidā ir jāinformē izīrētājs, tātad dzīvokļa īpašnieks, un apsaimniekotājs par to tiešām var nezināt. Taču, kā teikts likuma 10. pantā, īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Ja izveidojušās parāda saistības, apsaimniekotājs var vērsties ar prasības pieteikumu tiesā par parāda piedziņu un īres līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu.”