Civillikuma 91. pants noteic, ka katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:

• manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
• laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
• manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemes grāmatās.

No minētās likuma normas izriet –, ja zemesgrāmatā kaut kādu apstākļu dēļ netika reģistrēta atzīme par atsevišķo mantu, tad tiesvedības gadījumā tam laulātajam, kurš uzskata, ka konkrētais īpašums ir viņa atsevišķa manta, tiesā būs jāiesniedz pierādījumi, kas to apliecina. Piemēram, laulāto pie notāra parakstītais dokuments. Tiesa, vadoties pēc visiem konkrētās lietas apstākļiem, izvērtēs, vai attiecīgais dokuments ir pietiekams pierādījums.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties pēc tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

Vairāk par laulāto mantiskajām attiecībām varat uzzināt LV portāla skaidrojumā “Par laulāto kopīgo un atsevišķo mantu”.