Ja kaimiņi pārsniedz pieļaujamā trokšņa līmeni, ko nosaka Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”, kuru 4. pielikumā “Vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana” noteikti pieļaujamo trokšņu robežlielumi vidē, vispirms jums ir jākonstatē, vai attiecīgais nekustamā īpašuma īpašnieks ar savu darbību pārkāpj normatīvajos aktos noteikto trokšņu lielumu (vai arī attiecīgie trokšņi ir pieļaujamās robežās).

Ne visos gadījumos neērtības, kuras rodas saistībā ar dzīvojamo telpu apdzīvošanu saistītajiem trokšņiem, būs kvalificējamas kā normatīvo aktu pārkāpums. Vairāk par trokšņu rašanās apstākļiem un to ietekmi lasiet LV portāla publikācijā “Troksnis traucē naktsmieru? Ko darīt?”.

Savukārt, ja trokšņu līmenis tomēr pārsniedz normatīvos robežlielumus un ja šādi fakti tiek regulāri identificēti, jums ir jāvēršas pašvaldības policijā ar oficiālu iesniegumu (ir nepieciešams gūt pierādījumus par šāda fakta esību).

Pēc minēto faktu apstiprināšanas arī no kompetento institūciju puses jums ir tiesības realizēt Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta trešajā daļā noteiktās tiesības – vērsties tiesā pret dzīvokļa īpašnieku.  Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta trešā un ceturtā daļa nosaka:

“(3) Dzīvokļa īpašumu var atsavināt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas, ja dzīvokļa īpašnieks, viņa ģimenes loceklis vai cita dzīvokļa īpašumā iemitinātā persona pārkāpj normatīvo aktu prasības, kas attiecas ar dzīvokļa īpašuma izmantošanu, tai skaitā sanitārās un ugunsdrošības normas, un tādējādi rada aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei.

(4) Prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos var celt dzīvokļu īpašnieku kopība vai ikviens dzīvokļa īpašnieks.”