Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! 1993. gadā dzīvoklis tika iegūts īpašumā no SIA par pajām. Vēl līdz šim brīdim tas nav reģistrēts zemesgrāmatā, un tam nav piešķirts kadastra numurs. Šis dzīvoklis ir problēma daudzdzīvokļu mājai (kopīpašumam), jo gadiem nav maksāti komunālie maksājumi, līdz ar to arī apsaimniekošanas maksa, kas ietekmē kopīpašuma pārvaldīšanas maksas bilanci. Šķiet, dzīvokļa lietotājs apzināti nesakārto īpašuma tiesības zemesgrāmatā, lai izvairītos no komunālo maksājumu piedziņas. Mēs, pārējie mājas iedzīvotāji, esam kā ķīlnieki šajā situācijā, jo tiesu izpildītājs nevar vērst piedziņu uz dzīvokli, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Vai šim darījumam ar pajām pēc noteikta laika neiestājas noilgums? Vai atbildība nav jāuzņemas arī pašvaldībai? Cik ilgi var “gaisā karāties” nereģistrēts nekustamais īpašums? Vai nav kāds tiesiskais instruments, kā atrisināt šo problēmu?
Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.
Likumdošana nenosaka termiņu, kādā īpašums būtu jāreģistrē zemesgrāmatā. Īpašniekam pašam īpašums ir jāreģistrē zemesgrāmatā, tā nav pašvaldības atbildība.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā no 1995. gada 28. septembra līdz 2011. gada 1. janvārim, 35. pantu līdz dzīvokļa ierakstīšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību [..].
Tāpat arī šobrīd spēkā esošā Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otrā daļa paredz, ka līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.
Tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašuma ieguvēja atbildību un pienākumus neierobežo dzīvokļa īpašuma nereģistrēšanas fakts zemesgrāmatā, tostarp jautājumā par komunālo pakalpojumu apmaksu vai parāda piedziņu. Minētā jautājuma risināšana nav pašvaldības kompetencē.
Lai gan dzīvokļa lietotājs īpašumu nav reģistrējis zemesgrāmatā, viņš tajā dzīvo un izmanto komunālos pakalpojumus. Tādējādi saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta 4.1 daļu “pārvaldnieka pienākums ir kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus par pārvaldniekam uzdotajām pārvaldīšanas darbībām, tai skaitā –, ja saskaņā ar šā likuma 17.3 panta otro daļu dzīvojamās mājas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu veikt šos maksājumus ar pārvaldnieka starpniecību – par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem.
Maksājumu kontrole ietver pienākumu:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
